Dīvainas attiecības

Liela dala paru gadiem esot kopa,par kopdzivi nemaz nedoma. Kopdzive nav nopietnu attiecibu raditajs. Man labs draugs piemeram loti biezi ciemojas pie bijusas, palika pa nakti, bet kopa nedzivoja. Aprobezoti uzskatit,ka ja negrib pavisam kopszivi,tatad nemil pa istam (t) ne visiem gribesies dzivot kopa,lai ari cik loti viens otram patiktu.

Kopdzīve ir nopietnu attiecību rādītājs, uzskatu, ka kopā jādzīvo tad, kad esi pārliecināts par attiecību ilgtspēju un laulībām (ja pāris to vēlas). Vēl labāk, sākt kopdzīvi pēc laulībām. Manuprāt!

Liela dala paru gadiem esot kopa,par kopdzivi nemaz nedoma. Kopdzive nav nopietnu attiecibu raditajs. Man labs draugs piemeram loti biezi ciemojas pie bijusas, palika pa nakti, bet kopa nedzivoja.

tāpēc jau droši vien arī ir bijusī :D

Man viss liekas normāli aprakstā līdz tam, ka padzīvojāt nedēļu.
Ja jau viss ok, tad jādzīvo kopā. Vai tad savi labākie gadi būtu jāvelta kādam, kas minstinās, vai Jums ir nopietnas attiecības? Domāju, ka jāuzdod konkrēts jautājums, jo veltīgi cerēt uz kaut ko ir bezjēdzīgi. Ja cilvēks nav gatavs dzīvot kopā, tad nav nemaz jēgas domāt par ģimeni. :-/

Kopdzive nav nopietnu attiecibu raditajs.

Un kā Tu iedomājies nopietnas attiecības ilgstoši randiņojot? Bērns uzradīsies un turpinās viens pie otra braukt?
Īstas nopietnas attiecības vēl nav tā braukājot vienam pie otra. Protams,ka var otru uztvert nopietni , ļoti patikt, bet nju pavisam nopietnas attiecības var būt,ja sāk dzīvot kopā un plānot kopīgu ģimeni.

:-)

Njā, es arī neatceros jautājumu par kopdzīvi. Mēs veinkārši nemanāmi sākām dzīvot kopā.

Mēs veinkārši nemanāmi sākām dzīvot kopā.

Man arī iepriekšējās attiecībās bija tā ,kad nemanāmi sākām dzīvot kopā.

Un tagad viņš grib vēl vienu nedēļu padzīvot kopā. :-D
Es laikam tādu vīrieti nespēju vairs nopietni uztvert.
Nav arī vēlēšanās no viena dzīvokļa mētāties uz otru un katru vakaru braukt pabarot mājdzīvnieku uz otru Rīgas galu uz savu dzīvokli, jo to nevar līdzi ņemt.

:-P

Sūti dillēs to tirliņu.

Varbut palaidu garam, bet vai esi tiesi pajautajusi par kopa dzivosanu ilgterminaa? Nu ta, ka velies un esi gatava sakt dzivot kopa ilgstosi. Nevar but ta, ka vins gaida iniciativu no tevis? Bet vispar, divaini.

Beibe.Marta
Sākumā viņš bij tas,kurš runāja par kopdzīvi, bet es nebiju gatava tik ātri kopā dzīvot. Kad jau es ,ta kā jau morāli nobriedu šim solim- tad izskatās,kad viņš izvairās un sāk taisīt variantus- padzīvosim mēnesī vienu nedēļu kopā. Bet ja godīgi, tad jau man īsti vairs neko tādu negribas dēļ attieksmes. Nepatīk vīrieša rīcība- pats ,it kā piedāvā nopietnu soli un pēc tam kāpjas atpakaļ un nevar izdomāt kā īsti no tā izvairīties. Tad lai acīs pasaka- piedod, bet ,tomēr neesmu gatavs ,kam tādam ,negribu kopdzīvi.
Jā, es esmu prasījusi- vai viņš par kopdzīvi ir domājis nopietni ,kad mēs varētu kopā sākt dzīvot.
Viņš atbild jā, bet rezultātā piedāvā šādus variantus - padzīvosim pa nedēļu un paskatīsimies kā būs. 1x padzīvojām nedēļu. Redz laikam nav īsti sapratis vai deru kopdzīvei un atkal nedēļu grib padzīvot. Bet es negribu ,lai ar mani taisa tādus eksperimentus. Labāk -vai vnk randiņi, vai arī dzīvo pa īstam kopā.
Man vnk iepriekšējais puisis daudzus gadus meloja par saviem nolūkiem saistībā ar mani , visādas atrunas atrada. Negribu es 2x tai pašā bedrē kāpt, jo izskatās,ka šis arī tāds-runāt māk ,bet darīt nemāk.
Nav jau arī obligāti kopā jādzīvo , bet man nepatīk,kad pats ierosina un ja otrs piekrīt, tad tas viss izrādās tukši vārdi. Tad tā jau būs par visu pārējo nopietno.

Es negribu neko uzspiest . Ja otrs īsti negrib, tad tur nekas labs neiznāks. Bet es gribu vīrieti, kurš ,kaut kad nākotnē gribēs kopā dzīvot un vēl tālākā nākotnē- dibināt ģimeni.

Saprotu tevi, tada nezina un neskaidriba ir vel trakaka neka atteikums.
Es nezinu vai maz ietu velreiz dzivot ar vinu, piedavatu tapat tikties.

Nevajag neko uzspiest ja gribes tad ari saks runat vai viss pats no sevis atrisinasies. Man nepatiktu ja mani tagad nostaditu situacija ka man tagad ir japakojas un viss. Ja uz citu valsti brauc tad tad ir cits stasts.

Cik jums abiem gadu?

Viņam 30, man 27.

Labāk atsakies tagad, nekā attopies pēc pieciem gadiem, kad viņam ienāk prātā ideja par izmēģinājuma laulībām.

Hmmm, nuuu, es darītu tā, ka pati patestētu viņu šo laiku, savu īres dzīvokli pieturētu un mēnešus 3 vēl domātu, vai pati to gribu. Un ja gribi izspiest no viņa vārdus "bez tevis dzīvot nevaru", nepaliec visu laiku pie viņa, padzīvo 2-3 dienas, tad atkal pie sevis, lai arī viņam dotu iespēju sailgoties un saprast: eu, pusi nedēļas bija tik forši, kur viņa palika?? (l)
Vēl var fonā skaļi prātot par to, cik kopā forši dzīvot, piem., kopā brokastot brīvdienās, cik ekonomiski izdevīgi tas būtu uttt, bet neko neuzspiest. :-) Lai apdomā un pats pasaka, ka viss, jādzīvo kopā pavisam. :-) Lai veicās!!