Trūkst skolotāju

raven, mums arī bija lasīšana uz ātrumu, vai pirmajā vai otrajā klasē, tik kruta atmiņa man nav.

Robert, man šķiet, ka jāmaina sistēma pati par sevi, nu bērnu uzmanību vairs nenoturēsi ar melnu tāfeli un krītu. Jāiesaista mūsdienīgas tehnoloģijas, interesanti mājas darbi un galu galā jāiesaista vecāki. Man pazīstamas Angļu mammas, kurām bērni iet jau skolā ir spiestas iesaistīties mācību procesā, viņām ir jāraksta atskaites kas ir darīts, cik daudz un tā tālāk. Kā arī vēl viena problēma, ne visi ir rakstītāji, ne visi ir lasītāji, katrs apgūst, iemācās un uztver informāciju savādāk. Man vajag nemitīgi pierakstīt, lai es varētu kaut ko atcerēties, citiem vajag tikai izlasīt. Nav tās individuālas pieejas, lai izprastu bērnu. Kā arī, ja es zinu, ka mani interesē vizuālā māksla un vēsture, kāda vella pēc man vidusskolā ir jāmācās ķimija un fizika? Jā, ok pamatus, bet ne jau 3 gadu garumā, man jāmācās ķīmija un vēl jākārto eksāmens? Par šo varētu diskutēt ilgi un ilgi, bet žēl, ka skolotāja profesija vairs nav prestižs. ļoti žēl.

Kā arī, ja es zinu, ka mani interesē vizuālā māksla un vēsture, kāda vella pēc man vidusskolā ir jāmācās ķimija un fizika?

Zini ko, mani vidusskolā interesēja ķīmija un matemātika. Kā tas beidzās? Šobrīd esmu humanitārās izglītības īpašniece, strādāju arī, attiecīgi, joma, kam ar ķīmiju un matemātiku nav nekāda sakara. Nožēloju vidusskolā bastotās vācu valodas stundas, un ka laidu gar ausīm, ko man vēstures skolotāja mācīja :)
Es tomēr esmu par vispusējāku izglītību. Vienīgi žēl, ka tagad arī mūsu augstskolas specializēšanos samazinājušas līdz minimumam :(

Robert, man šķiet, ka jāmaina sistēma pati par sevi, nu bērnu uzmanību vairs nenoturēsi ar melnu tāfeli un krītu. Jāiesaista mūsdienīgas tehnoloģijas, interesanti mājas darbi un galu galā jāiesaista vecāki.

Es neuzskatu, ka 16-19 gadus vecus jauniešus ir pareizi uzskatīt par bērniem, kurus nepieciešams ieinteresēt mācību procesā kā ābečniekus. Šajā vecumā nepieciešams zināms briedums un apziņa, kā mācības - tā ir cīņa par labu karjeru un panākumiem dzīvē.

Es neuzskatu, ka 16-19 gadus vecus jauniešus ir pareizi uzskatīt par bērniem,

Nu, laikam, manā vecumā, es tieši pacmitgadniekus varu atļauties nosaukt par bērniem, jo cik ir komunicēts, nekādas brieduma pazīmes :D Es ceru, ka tu 16 gados sēdēji pirmajā solā un klauījies visu ko Tev teica? Ja, jā! Apsveicu :D 80%, manuprāt, vēl pēc vidusskolas nezin, kur iestāsies, ko mācīsies, ritīgi pieaugušie :D

Roberts.I, ne visi skolnieki ir 16-19 gadus veci. Veselus 9 gadus pirms tam viņi ir vēl pietiekoši sīki, lai viņus vajadzētu uzskatīt par bērniem, kurus nepieciešams ieinteresēt mācību procesā. Jā, tu vari stāstīt 9 gadus vecam čalim, ka tad, kad viņam būs 23, viņam būs grūti atrast darbu, ja slikti mācīsies.... Bet nu, tu tikpat labi vari viņam draudēt ar mazu pensiju - tā bērnam ir tikpat tāla nākotne, kuru absolūti neiespējams stādīties priekšā.

Es ceru, ka tu 16 gados sēdēji pirmajā solā un klauījies visu ko Tev teica?

Jā, es rūpīgi mācījos gan 8, gan 18 gadu vecumā. Neticēsi, bet jau pamatskolā ļoti labi apzinājos naudas vērtību un to, ka man nauda ļoti patīk, tādēļ jābūt gudram un cītīgi jāmācās.

Kad gāju mācīties angļu valodu, jo man vajadzēja papīru, man grupā bija 16-19 gadus jauni studenti. Meitenes no grupas smējās par to, ka man ir resns vēders un es ēdu daudz makdonaldu, bet es tikai biju stāvoklī, jā, īsta brieduma pazīme. :-D

Jā, es rūpīgi mācījos gan 8, gan 18 gadu vecumā.

Nu redz, es uzskatu, ka cilvēkam jāmācas tikai tas, kas viņam interesē. Man vispār nekad nepatīk darīt to ko es negribu, tādēļ arī no saviem bērniem negaidu teicamas atzīmes, ja viņiem, piemēram, riebsies mūzika vai matemātika.

Roberts visu dzīvi sapratis, ka izglītība palīdzēs atrast labu darbu, veidot karjeru. Reālajā dzīvē karjeru, arī privātsektorā, ne mazāk kā izglītība, ietekmē pazīšanās un radniecība. Papīru īpašnieku, arī maģistra papīru netrūkst. Ar doktora papīriem tautas gan pamazāk.

Reālajā dzīvē karjeru, arī privātsektorā, ne mazāk kā izglītība, ietekmē pazīšanās un radniecība.

Pilnīgi piekrītu! Lai arī radniecību mainīt nevaram (ja nu vienīgi precoties), tad privātos kontaktus, paziņas un draugus veidojam paši. Esmu pārliecināts, ka izglītotam cilvēkam tādus veidot ir krietni vienkāršāk.

Ar prieku atceros viena pasniedzēja vārdus - ja cilvēku interesē tikai nauda, retos gadījumos viņš kļūst par doktoru, bet akadēmiķi - nekad. Izcilība zinātnē ir iespējama tikai mīlestības darbā.

Izglītotam? Ja domāts arī intelekts plašā nozīmē, jā, tad vieglāk veidot kontaktus. Ja tikai diplomi, tad tā...
Man palīdz interese arī par citām jomām, ne tikai nozares darbu, citādi būtu grūti.

Ar prieku atceros viena pasniedzēja vārdus - ja cilvēku interesē tikai nauda, retos gadījumos viņš kļūst par doktoru, bet akadēmiķi - nekad.

Lai arī esmu tīrs karjerists un ļoti naudaskārs cilvēks, domāju, ka pēc dažiem gadiem kļūšu par doktoru.
Starp citu, kāda jēga no LZA locekļa titula?

Ir amati, no kuriem tādus gandrīz neiespējami " izēst ";).
Un tas loceklis var būt ne tikai LZA loceklis vien. Ir kadri, kas ir locekļi arī citās ZA utt utml.

Robert, nav domāts kā personisks aizvainojums, bet tevis teiktās izmaiņas norāda cik maz tu patiešām saproti no pedagoģijas, it īpaši pirmo klašu bērniem. Tavs viedokļa pamatojums ir klasisks androgoģijas piemērs.
No telefona grūti izteikties, bet minētā rakstīšana sīkās motorikas treniņam neder tādos kvantumos kā tu pasniedz, ir ļoti daudz citu variantu kā to darīt un bērnos neradīt riebumu pret figūru vilkšanu n-to lapu garumā. Mājasdarbu palielināšana - aizej, lūdzu, paseko līdzi skolēniem sākumskolā. Ja vēl savam bèrnam, kur redzèsi kāds viņš ar to slodzi ir mājās, es domāju, ka tavs viedoklis mainīsies. Ja tik tiešām vēlies iedziļināties, papēti Waldorfus un Montessori. Pat valsts izglītība Somijā tiek galā bez MD un rezultāts ir priecīgi un izglitoti bērni. Ir reāli pierādījumi, ka bez MD var iztikt, vismaz pirmos 4 gadus.

Pat valsts izglītība Somijā tiek galā bez MD un rezultāts ir priecīgi un izglitoti bērni.

Rezultāts ir daudzu valstu delegācijas brauc uz Somiju pētīt, kā tas var būt, ka bērni skolā interesanti pavada laiku, mājasdarbus nepilda, daudz dauzās ārā pa rotaļlaukumiem, un visos starptautiskajos testos ir pašā augšgalā (blakus Singapūriešu un Ķīnas lielpilsētu turīgo ģimeņu bērniem, kas līdzīgus rezultātus sasniedz zubroties skolā, ejot uz pivātstundām/papildnodarbībām pēc skolas un nedēļas nogalēs)

Nu. Somija uzstādija prioritāti - bērns nevis zināšanas un apbuvēja/pilnībā pārmainīja savu izglītības sistēmu. Skolotàju viņiem netrūkst un visi ir speciāli atlasīti vēl iestājpārbaudījumos. Nu nesakārtosies viss uz skolotāju algas rēķina, md palielināšanu vai sākšanu iet skolā no 6.g.v. Kamēr netiks rūpīgi un pārdomāti izstrādāta reforma uz visiem 20gadiem nevis uz šī brīža ministra iegribām un budžeta vajadzībām - nekas sakarīgs nebūs.

Drīz atkal jāiet uz skolu, tāpēc nolēmu atkārtot dažus uzdevumus ......, un tagad sēžu ....
(x+5)^2=(x-1)^2+48
Zinu, izskatās jau viegls, bet pa trim mēnešiem viss aizmirsts!

Tas, starp citu, ir tas, par ko runā daudzi skolotāji - pēc vasaras brīvlaika vismaz viss septembris paiet, dabūjot tos skolniekus atpakaļ tur, kur viņi zināšanu ziņā bija pagājušā gada maijā. Sanāk daudz bezjēdzīgas muļļāšanās uz vietas.

Robert, nav domāts kā personisks aizvainojums, bet tevis teiktās izmaiņas norāda cik maz tu patiešām saproti no pedagoģijas, it īpaši pirmo klašu bērniem.

Jā, pilnīgi piekrītu, jo pamatā ir nācies izpalīdzēt vidusskolēniem un studentiem.

... bet minētā rakstīšana sīkās motorikas treniņam neder tādos kvantumos kā tu pasniedz, ir ļoti daudz citu variantu kā to darīt un bērnos neradīt riebumu pret figūru vilkšanu n-to lapu garumā.

Man pirmajā klasē riebās zīmēt kaut kādus kamoliņus un ornamentiņus, bet, kā redzat, joprojām esmu sveiks un vesels.

Mājasdarbu palielināšana - aizej, lūdzu, paseko līdzi skolēniem sākumskolā.

Kāds nevarētu atsūtīt sākumskolas tipisku mājasdarbu piemērus?

Pat valsts izglītība Somijā tiek galā bez MD un rezultāts ir priecīgi un izglitoti bērni.

Patiesi? Savādi, jo, piemēram, Pasaules Informātikas olimpiādē izglītotie Somijas skolēni ieguvuši vien 5 zelta medaļas, kamēr Latvijas skolēni - 7, lai arī mūsu izglītības sistēma taču ir tik slikta un arī iedzīvotāju skaits Latvijā ir gandrīz 3 reizes mazāks.
Savukārt Starptautiskajā Matemātikas olimpiādē Somija visā tās dalības vēsturē spējusi izcīnīt vien 1 zelta un 8 sudraba medaļas, kamēr Latvija - 1 zelta un 11 sudraba.
Kur tad ir Somijas izglītības sistēmas pārākums, ja salīdzinām ar Latvijas?