Kas studēju bakalaurantūrā - tas bija vairāk nekā pirms 10 gadiem -, sākuma semestros daži kursi mums bija kopīgi ar skolotājiem. Šausmas, kādi bija tie topošie skolotāji! Atvainojos, bet vairums man šķita absolūti neieinteresēti studijās, slinki, pavirši un bez mazākajām spējām konkrētajā nozarē. Neapgalvoju, ka visi pedagogi Latvijā būtu šādi - man pašam bija paveicies vidusskolā ar dažiem lieliskiem skolotājiem -, bet nu vairums, manuprāt, skolotāja profesiju izvēlas vienīgi tādēļ, ka neko vairāk sasniegt nespēj, bet gluži par kasieriem un krāvējiem arī strādāt nevēlas.
Uzsveru vēlreiz, ka nekādā veidā nevēlos aizvainot talantīgos skolotājus, taču neba nu velti skolotāju amatu prestižs Latvijā ir tāds, kāds tas ir. Nu, padomājiet racionāli, kāda vajadzība ir veiksmīgam, talantīgam, spējīgam, ambiciozam vidusskolas absolventam kļūt par skolotāju? Atalgojums nav īpaši konkurētspējīgs, karjeras iespējas - minimālas, profesijas prestižs - zems.
Jā, apzinos, ka mazai daļai tas ir aicinājums, bet vairumam...