Provocēšana un no provinces nācis pozitīvisms. Saskatu pārāk daudz laba, kur tā nemaz nav, lai sevi pārliecinātu un izcīnītu to, ka tomēr ir/būs tas labais. Slinkums man uznāk ik pa brīdim, bet nostādu mērķi, kaut ar līmlapiņu pie ledusskapja, un to izdaru.
Kavēšana un neierašanās laikā. Es nebūšu no tiem kas ierodās 5min. atrāk ar rezervīti. Es drizāk tās 5min. nokavēšu. itkā laikā pamostos un sataisos, bet iziet no mājas gandrīz nav iespējams. Tad ir skriešana un protams lieks stress.
Reāli traucē? Ambīciju trūkums, sivēna daba un tendence nerisināt problēmas, bet gaidīt, ka tās pāries pašas no sevis. Un slinkumu pārvarēt man ir neiespējamā misija :(
Es ātri sadusmojos, esmu impulsīva un traka, nu tiešām, varu dusmās izsist stiklu durvīm utml, nu krč grūti savas dusmas kontrolēt, daudz ko traku esmu darījusi tā, neko nevaru izdarīt, kad uznāk, tad uznāk, bet nu te nav runa par nelielām dusmām :D
Psc, palasot dažas,liekas dod dievs pec iespejas talak no tādām fūrijām :-D Sievietei pieaugušā vecumā būtu jāspēj kontrolēt dusmas un jauztver viss mierīgi. Satrakojusies bāba ir daudz bīstamāka par maniaku un tas ir bez sarkasma.
Sievietei pieaugušā vecumā būtu jāspēj kontrolēt dusmas un jauztver viss mierīgi. Satrakojusies bāba ir daudz bīstamāka par maniaku un tas ir bez sarkasma.
Oi, i nerunā :D To pašu domāju par pieaugušiem memļakiem, kas nevar izdarīt pat visvienkāršāku izvēli savā dzīvē (l)
Rvis labāk nebūtu runājis, apkaunojošāk ir, ka nevis uzkliedz aci pret aci, bet, kad uzraksta ko riebīgu un pretīgu cilvēkam, ko nepazīsti. Kad raksta kaut ko, ir iespēja to pārlasīt, pārdomāt savu sakāmo un izlabot pirms nosūtīt/publicēt. Viela pārdomām tev, es ceru.
Bailes no kļūdīšanās jebkur, kā arī sāku domāt, ka darīšana otra labā regulāri, savus plānus nežēlojot, arī ir pieskaitāma pie sliktajām īpašībām, jo vispār jau dzīvoju pēc uzskata, ka sevi lieku pirmajā vietā.
134
