Sveikas!
Pēdējo mēnešu laikā iekrājās tāda diez gan nopietna problēma.
Mēs ar mammu esam ļoti tuvas, gandrīz kā draudzenes. Tas viss ir ļoti forši, mani tas ļoti apmierina.
BET pēdējos mēnešus, kad sazvanamies (vairākas reizes nedēļā), tad viss ko no viņas dzirdu, ir sūdzības - par tēti, par māsu, par draugiem, par naudu. :-/ Tāda sajūta, ka viss viņas dzīvē ir slikti, kaut arī zinu, ka tā nav.
Es, protams, varu uzklausīt, taču pēdējās reizēs man jau palicis par smagu, pat šodien par visu ko viņa pastāstīja, es satraucos un man pat slikti palika pašai.
Pateikt es viņai neko nevaru, jo zinu, ka tad viņa tik ļoti satrauksies, bet veselības dēļ viņai vispār nav vēlams uztraukums, kā arī, viņa palikusi ļoti, kā teikt, nervoza. :-(:'-(
Man žēl mammu, bet man jau palicis par grūtu. Aizbraucot pie viņas, nemaz neredzās, ka viss būtu tik slikti.
Man ir māsa, taču viņai mamma neko nestāsta, jo nav tādas attiecības kā man ar viņu.
Ko jūs man ieteiktu darīt?
Derēs jebkāds viedoklis (kaut vai tas būtu skarbs)! :-|
674
