Mammas problēmas = manas problēmas?

674

Reģ: 21.12.2015

Sveikas!
Pēdējo mēnešu laikā iekrājās tāda diez gan nopietna problēma.
Mēs ar mammu esam ļoti tuvas, gandrīz kā draudzenes. Tas viss ir ļoti forši, mani tas ļoti apmierina.
BET pēdējos mēnešus, kad sazvanamies (vairākas reizes nedēļā), tad viss ko no viņas dzirdu, ir sūdzības - par tēti, par māsu, par draugiem, par naudu. :-/ Tāda sajūta, ka viss viņas dzīvē ir slikti, kaut arī zinu, ka tā nav.
Es, protams, varu uzklausīt, taču pēdējās reizēs man jau palicis par smagu, pat šodien par visu ko viņa pastāstīja, es satraucos un man pat slikti palika pašai.
Pateikt es viņai neko nevaru, jo zinu, ka tad viņa tik ļoti satrauksies, bet veselības dēļ viņai vispār nav vēlams uztraukums, kā arī, viņa palikusi ļoti, kā teikt, nervoza. :-(:'-(
Man žēl mammu, bet man jau palicis par grūtu. Aizbraucot pie viņas, nemaz neredzās, ka viss būtu tik slikti.
Man ir māsa, taču viņai mamma neko nestāsta, jo nav tādas attiecības kā man ar viņu.
Ko jūs man ieteiktu darīt?
Derēs jebkāds viedoklis (kaut vai tas būtu skarbs)! :-|

22.08.2016 14:01 |

ToBeinspired

326

Reģ: 12.06.2016

Mans viedoklis, nav tev jāuzņemas visas viņas problēmas.
Man līdzīga situācija, jā, mana mamma arī tuva, vienmēr sarunājamies,saszvanamies ļoti bieži.
Patiesībā maza pauzīte vienmēr visu nokārto.
Viņa gan jau pieradusi,ka vienmēr uzklausīsi,iespējams pažēlosi, bet tev arī ir savas lietas,problēmas ar ko tikt galā. Liec viņai manīt,ka tas viss jau par daudz. Lietas labā ko var darīt, tēmu apmaini pret ko pozitīvāku,lai mamma spēj arī lietas saskatīt no labās puses.

22.08.2016 14:05 |

Sibille

Reģ: 01.08.2016

Es pajautātu, lai pastāsta, kas labs viņai ir noticis, lai man pastāsta kaut ko pozitīvu, jo man pašai ir grūti, ja visu laiku jāuzklausa tikai negatīvas lietas.

22.08.2016 14:06 |

so.so

2911

Reģ: 27.08.2009

Es tevi ļoti labi saprotu. Es vispār tagad izklausīšos pēc ļaunuma iemiesojuma, bet es šī iemesla dēļ (gan no mammas, gan tēta puses) esmu izbeigusi visus kontaktus jau vairākus mēnešus. Jau aptuveni pēdējos 2 gadus pēc viņu šķiršanās esmu klausījusies, klausījusies, pati pārdzīvojot un dzenot sevi depresijā, kamēr sapratu, ka šie viņu pārdzīvojumi, intrigas, bērnišķīgie gājieni vienam pret otru jau robežojas ar manis manipulēšanu. Esmu kā mantiņa, kas tiek dalīta starp abiem - kurā pusē es šoreiz nostāšos -, un reizēm jūtos kā miskaste, kurā izgāž savas negācijas un tad aiziet laimīgi tālāk vērpt nākošās intrigas.
Man arī ir brālis, kurš savukārt viņu šķiršanās sākumā izolējās, tad tagad lai pārņem stafeti, kamēr es atkopju savus nervus.

22.08.2016 14:08 |

The Devil

646

Reģ: 23.02.2015

Mutere vienkārši izgāž visu negatīvo par tēmas autori.

22.08.2016 14:08 |

meksikanka

11330

Reģ: 17.04.2012

Iespējams, ka viņai vajag plecu, uz kura izraudāties! Galu galā, viņa, iespējams, gaida no Tevis arī palīdzību. Vai esošajās ķibelēs, izņemot uzklausīšanu, vari kaut ko darīt lietas labā? Iespējams, ka mammai tikai uzklausīšana ir nepieciešama. Varbūt mēģini viņu uzmundrināt. Dažreiz cilvēkus vajag viegli sapurināt, un būs labi. Iespējams kopā ar māsu varat viņai apmaksāt kādu SPA vai ceļojumu pa Latviju, kas izrautu mammu no rutīnas?
Man liekas, ka tā atteikties viņu uzklausīt tā pēkšņi, ir ... nesmuki. Priekos jau esam visi blakus, bet bēdās.. Es jau to saku, jo pati teici, ka jums ir ļoti jaukas attiecības, kā draudzenēm. Līdz ar to tā vienkārši uzmest sev tuvu cilvēku nav labi

22.08.2016 14:10 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

Esmu mēģinājusi ņemt to pauzīti un pati viņai nezvanīt, taču pēc dažām dienām viņa man zvana un jautā, kur esmu pazudusi un viss sākas no gala.
Man patika tā doma no Sibille. Tikai viņa, kad sāk runāt, pārtraukt ir ļoti grūti un apvainojas, ja negribu līdz galam izklausīt.

22.08.2016 14:13 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

meksikanka es noteikti netaisos viņu pēkšņi "uzmest". Es to pat negribu. Gribu, lai viņa saprot, ka arī uzklausīšana mēdz spiest nost. Esmu mēģinājusi uzmundrināt, ka nav jau viss tik slikti, bet viņa ir tāds cilvēks, kas ieņem galvā un neatlaiž to vaļā.
Esmu domājusi par kādu atpūtu viņai, taču līdz galam vēl neesmu izlēmusi, kas tas varētu būt.

22.08.2016 14:15 |

The Devil

646

Reģ: 23.02.2015

Bet, sievietes vispār ļoti daudzas ir kašķīgas un negatīvas!!!
Un tieši sievietes, par vīriešiem neesmu to novērojusi.

22.08.2016 14:16 |

The Devil

646

Reģ: 23.02.2015

Tie ir enerģētiskie vampīri!!!
Atcerējos!!!
Man viena šitāda paziņa arī ir, kura, lai nāktu kādi treknie gadi, vai kas visu laiku sūdzās!!!

22.08.2016 14:17 |

Bilete

934

Reģ: 08.09.2015

Man jau viegli teikt, bet nu neņem tācu visu ko mamma stāsta tik perosnīgi. Ja tu skaidri zini, ka nemaz nav tik slikti, kā viņa stāsta - vienkārši laid pār glavu visu ko viņa stāsta par slikto. Viņai šobrīd vajag kaut kur savu sliktumu izvadīt - esi tma liecinieks nevis bļoda, kas to izlieto savāc. Uzmundrini viņu ar labām lietām, mierini, kad sāk raudu dziemu, bet nesāc pārdzīvot pati. Nu man ir tāds viens cilvēks, kurš līdzīgi izraudas man uz pleca - tā kā zinu, ka aptiesībā nekas slikts viņa dzīvē nav, tik to plecu piedāvāju un pati neraudu līdzi.

22.08.2016 14:19 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

Es vēl nepieminēju to, ka pārsvarā sūdzības ir par tēti.
Tētis man arī ļoti tuvs un viņš kā tēvs ir zelts.
Taču kā vīrs, teikšu godīgi, varētu būt arī mazliet maigāks. Viņš arī ļoti ātri aizsviļas.
Tieši tāpēc žēl mammas. Bet bojāt savas attiecības ar kādu no viņiem man, tāpēc, ka viņi nesadzīvo savā starpā, arī negribas.

22.08.2016 14:23 |

The Devil

646

Reģ: 23.02.2015

Dark_Lady
Tava mamma pati ir izvēlējusies tādu dzīvesbiedru!!!
Tā ir tikai viņas atbildība!!!

22.08.2016 14:26 |

Harmony

1997

Reģ: 30.06.2009

Man ome šāda. Nu nestāsta neko labu viņa, ļoti, ļoti reti, pārsvarā stāsta, ka ar kādu kasijusies, znotam uzbāzsui spaini galvā, znota draugu aplējusi ar ūdeni, savai meitai uzlējusi kafiju, jo nemācēja aizvērties, mana māsīca viņai kaut ko ne tā, viņas mamma viņai ne tā, mans tēvs ne tā, kaimiņiene nomira, kaimiņienei to sliktu darija mazdēla sieva un mazmazbērni to sliktu darija un vispār neviens nepalīdz, dārzs aug ciet, māja pūst kopā. Un vēl tipiskais teiciens, kad pasaki, ka darīsi kaut ko ( nu tur iešu kursos, aizbrauksim ar suni uz Igauniju uz izstādi, nu jebko) - priekškam, nekā tur nebūs, nekas nesanāks, nav jēgas.

22.08.2016 14:28 |

Laimīte_

1603

Reģ: 07.02.2011

Kā jau pati rakstīji esat ļoti tuvas,gandrīz kā draudzenes. Tad nu mamma arī izmanto to un vienkārši Tu esi viņai tas tuvais cilvēks,kuram uzticēt to sāpi,tas ir saproti un nav nosodoši. Ja nevari viņai pateikt,ka Tevi pašu tas nospiež un paliek slikti,tad mēģini vienkārši neņemt to tik personīgi un tuvu pie sirds. Domāju norobežoties arī nevajadzētu,jo ja viņai tagad ir tik slikti,tad paliks vēl varbūt sliktāk,jo nebūs ar ko parunāt un izrunāties,viņai vajadzīgs atbalsts,un tā kā jums ir tuvas attiecības,tad to atbalstu meklē Tevī.

22.08.2016 14:28 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

Laimīte_ ir ļoti grūti to neņemt pie sirds, jo runa tomēr iet par pašas ģimeni. Atceroties labos laikus, kad viss tiešām bija vislabākajā kārtībā, tagad sirds vien žņaudzas, kad mamma ko tādu sliktu stāsta.

22.08.2016 14:41 |

sharmantaa

2288

Reģ: 10.02.2013

Es laikam atšķiršos ar savu viedokli un tiešumu. Dark_lady, vai tev bērnu vēl nav? Ja ir, tad es vispār nesaprotu kā tu vari uzdot tik muļķīgus jautājumus. Mamma tevi audzināja, skoloja, deva visu to labāko, cik daudz viņa nav uzklausījusi tavas sirdsāpes, un pusaudža problēmas. Viņa tevī ir ielikusi daudzus labus gadus no savas dzīves, bet tu nevari pat tik cik uzklausīt ko viņa tev saka? Kapēc tad viņa ielika tik daudz pūles bērnos? Lai pēc tam tie nezinātu kā atkratīties no vecākiem vaļā? Es vēl saprastu, ja dzīvotu ar viņu kopā, un ik brīdi viņai vajadzētu ar tevi parunāties. Bet pēc tava rakstītā noprotu, ka dzīvo atsevišķi, un tik vien kā sazvanieties. Saku šo visu, jo man pašai ir ļoti labas attiecības ar mammu, kā aprakstīji - draudzenes. Un ja viņa man palīdz, un notur grožos, tad tik pat saprotami, tas ir darīt arī man, un ņemot vērā, cik daudz viņa manā labā darījusi, man tas būtu jādara dubultā.

22.08.2016 14:45 |

The Devil

646

Reģ: 23.02.2015

sharmantaa
Bet, ne jau visas muteres uzklausa savus bērnus pusaudžu gados!!!
Kā Tu to tā vari apgalvot!!!
Manējā piemēram, nezināja, kurš džeks man patīk un arī neinteresējās par manām sirdslietām.

22.08.2016 14:51 |

RainyDay

1540

Reģ: 16.09.2014

Arī man bija līdzīgas attiecības ar mammu, kā šeit. Mammai vienmēr ir problēmas, vienmēr ir daudz negatīvas lietas, ko pastāstīt. Es jutos atbildīga, un jutos, ka man būtu jāpalīdz ar padomiem, idejām, bet tas ir muļķīgi.
Cilvēki vēlas dzirdēt tikai to, ko viņi jau sen savā prātā ir izlēmuši un viss, ko tu teiksi būs bezjēdzīgs nevis tāpēc, ka tas nebūtu prātīgi, bet gan tāpēc, ka nesakrīt ar to, ko šis cilvēks gaidīja.
Ar vecākiem situācija līdzīga, kā so.so.
Arī esmu izvēlējusies pārtraukt jebkāda veida kontaktu ar tēti, un ar mammu sazinos pēc principa - jo mazāk, jo labāk.
Tiešām pienāk brīdis, kad cits cilvēks nesaprot, ka izmanto tevi, lai novadītu visu slikto..
Varbūt var mēģināt pateikt atklāti, kā jūties mammai, ja attiecības ir tik svarīgas.

22.08.2016 14:52 |

The Devil

646

Reģ: 23.02.2015

Piemēram, nesen gribēju iepriecināt mammu un nopriku ābolus un citus augļus no veikala.
Viņa atgrieza mājās ābolus vaļā un tie biji slikti!!!
Un bija kliedziens par visu māju!!!
Ta, ka domā, ka nezin, kas būtu noticis!!!
Ko tad man tajā veikalā uzreiz atgriezt vaļā un pārbaudīt tos ābolus un citus augļus???
:-D:-D:-D

22.08.2016 14:55 |