teiciens.... jā vai nē?

Es nesaprotu to teicienu.:-/ Tas domāts tā, ka ir vienpusēja mīlestība no vienas vai otras puses? Vai tikai Tevi domāts kā, kā tikai tevi, nevienu citu?

Jā, kā vienpusēja. Kas ir "labāk".

Esmu bijusi abās pusēs, nu gluži varbūt ne milestība, bet liela patikšana. No sevis saudzēšanas viedokļa laikam jau labāk ir, ka mīl Tevi, jo tās sāpes, kad kāds Tevi atraida ir daudz neizturamāks, varbūt vēlāk nebūšu tāda egoiste, cita sāpes likšu pirms savām, bet pagaidām tā nav. :(

Nav jā/nē, kā kuram cilvēkam, kā ar kuru cilvēku.
Labāk, lai tikai Tevi mīl
Cilvēks, pret kuru nav jūtas, bet kurš katru dienu izrāda savu jūtu apliecinājumus, spēj ļoti nokaitināt, jo viņš būs par daudz tam cilvēkam, kuram nav jūtu, un viņš to cilvēku grib visu, kamēr tas otrs grib vairāk vienatni. Tomēr var būt situācija, kad cilvēks, kuram ir tā lielā mīlestība, nav tik jūtu izrādošs, būs atturīgs savās izpausmēs un tad viņš nekaitinās, vai arī cilvēks, pret kuru tiek izrādītas šīs lielās jūtas, var būt ļoti pacietīgs un viņam netraucēs tie nevajadzīgie mīlas apliecinājumi, vai arī tie tiks paciesti kāda mērķa labā (nauda, pieņemsim).
nekā tikai Tu mīli
Ir cilvēki, kuriem piestāv traģiskā vienpusējā/neizdevusies mīlestība, piemēram, kaut kādi mākslinieciskās dabas cilvēki, rakstnieki, dzejnieki..
Man noteikti nepiestāv vienpusēja mīlestība, mani tā grauj, tā kā man labāk būtu, ja tikai mani mīlētu, nevis tikai es mīlētu. Lai gan labāk jau abus - gan mani mīl, gan es mīlu. :)

Skaidrs. Man ir bijis tā, ka cilvēks mani mīl, pat ļoti, bet man tādu jūtu nav. Zini, tas ir vēl trakāk nekā būt tam, kurš mīl, jo ir vainas apziņa, negribas otru sāpināt, grūti pateikt patiesību, centos arī iemīlēt, jutu, ka nav, un vispār sajūta, ka tā cilvēka mīlestība, stiprā pieķeršanās mani vienkārši smacē nost. Sapratu, ka agri vai vēlu tam ir jāliek punkts, bet bija šausmīgi grūti.
Man laikam vieglāk ir ar neatbildētu mīlestību ciest pašai, nekā noskatīties, ka kādam tā sāp manis dēļ.

Pilnībā piekrītu marissai. Protams, ideāli, ja ir abpusēja mīlestība, taču ne vienmēr tā ir. Es vispār nesaprotu, kur tā abpusējā mīlestība rodas, kāpēc bieži vien ir tā, ka tu kādam patīc, bet tev viņš nepatīk un otrādi - tev kāds patīk, bet tu viņam nē?
Ja jāizvēlas, tad man atbilstu teiciens: "Labāk, lai tikai Tu mīli, nekā Tevi mīl".

Negribētos būt nedz vienā.. nedz arī pretējā grāvī. Esmu par abpusēju mīlestību (l)

Teicienam piekrītu, jo tā man būtu relatīvi vieglāk un kaut kā spētu risināt to situāciju, otrādāk nē. Ilgtermiņa attiecībās, protams, svarīga mīlestība no abām pusēm.

Negribētos būt nedz vienā.. nedz arī pretējā grāvī. Esmu par abpusēju mīlestību

piekrītu Cormeum.
Nedomāju,ka būtu baigais prieks ja kādu mīlētu,bet mani neviens ,vai otrādi,ka mani mīlētu,bet es nespētu atbildēt ar to pašu. Abos gadījumos būs cietēju;-)

Ne vienās, ne otrās attiecībās nav jēgas būt, bet es domāju, ka pilnasinīgāk dzīvot iespējams, ja tu pats mīli, neskatoties uz to, kā/vai/cik daudz tevi mīl otrs. Man būtu ārkārtīgi smacējoši būt attiecībās ar cilvēku, kuru nemīlu, lai kā viņš mani dievinātu.

Esmu bijusi abu veidu attiecībās un varu teikt, ka tas nestrādā un neviens nav un nebūs laimīgs. Man vajag m;ilēt un lai arī mani mīl!(l)

Cilvēks, pret kuru nav jūtas, bet kurš katru dienu izrāda savu jūtu apliecinājumus, spēj ļoti nokaitināt, jo viņš būs par daudz tam cilvēkam, kuram nav jūtu, un viņš to cilvēku grib visu, kamēr tas otrs grib vairāk vienatni.

+++

Biju jau vienreiz smuki uzrakstījis, bet izlogojos, biju jau aizmirsis šo problēmu :@ Tagad tik smuki nesanāks :D
Mīlestībai jābūt beznosacījuma un īsta mīlestība, manuprāt tāda arī ir. Tāda kā starp māti un bērnu, man domāt.
Mīlēt ir sasodīti grūti, bet reizē tik ļoti patīkami. Tāpēc varētu būt arī jautājums vai labāk mīlēt bez saņemšanas atpakaļ vai nemīlēt vispār?
Par mīlestību attiecībās ir grūti runāt jo mīlestība ir ļoti plašs jēdziens, manuprāt. Zem vārda mīlestība tiek paslēpts tik daudz sajūtu un emociju, ka to grūti definēt.

Nedomāju,ka būtu baigais prieks ja kādu mīlētu,bet mani neviens ,vai otrādi,ka mani mīlētu,bet es nespētu atbildēt ar to pašu. Abos gadījumos būs cietēju

Cik gaiša atklāsme (t) tas taču ir pašsaprotami. Runa ir par to, kurš no šiem diviem variantiem ir labāks, automātiski pieņemot, ka tie ir vienīgie varianti.
Sliecos piekrist šim:

Man laikam vieglāk ir ar neatbildētu mīlestību ciest pašai, nekā noskatīties, ka kādam tā sāp manis dēļ.

tāpēc jā, ja jāizvēlas - labāk lai mīlu tikai es, nevis lai tikai mani mīl.

Labs papildjautājums pa tēmu.

labāk mīlēt bez saņemšanas atpakaļ vai nemīlēt vispār?

"Labāk, lai tikai Tevi mīl, nekā tikai Tu mīli"

Manuprāt, labāk, ka tu kādu mīli vairāk, tīri egoistiska iemesla dēļ- tu centies kļūt labāks!
Un tu centies darīt visu, lai tevi iemīl, būt vislabākā sevis versija visās jomās, un tas noder arī ikdienā, ne tikai satiekot konkrēto personu. Tu esi savā spēlē, un tādā veidā, manuprāt, tiek vienkārsi radīta ļoti pozitīva enerģija :)
Ja tevi mīl vairāk, man, vismaz, rodas tāda būrī iedzīta sajūta, es nespēju vairs elpot, jo kāds ar apbrīnu skatās uz katru manu kustību, priecājas par katru sīkumu utt. Es tā nespēju. Man vajag kritiku, man vajag stimulu darīt vairāk, būt labākai, bet ja jau es šim cilvekam esmu vislabākā, tad kāda jēga man censties, kāda jēga man sevi kā cilvēkam attīstīt? Es jau esmu laba. Un... un tad viss ir uz pauzes.

labāk mīlēt bez saņemšanas atpakaļ vai nemīlēt vispār?

Labāk mīlēt bez saņemšanas. Noteikti.

Tās, kuras varētu mīlēt bez saņemšanas ir ļooooti spēcīgas sievietes.

ja