Esmu attiecībās pavisam neilgu laiku. Pirms tam biju brīva apmēram divus gadus, esmu noilgojusies pēc harmoniskām attiecībām. Puisis ir mīļš, foršs, taču kārs pēc brīvības, ballīšu un sabiedrības dvēsele. Viņš vienmēr ies uz tusiņiem, kur viņu sauc draugi, neatkarīgi, vai es tieku vai nē. Lai gan mums ir daudz kopīgu draugu, man ir diezgan aizņemts grafiks, tāpēc uz lielāko daļu tusiņu es netieku. Lai gan problēma nav tajā, ka es šaubītos par puiša uzticību, vienalga esmu sapratusi, ka man šāds viņa dzīvesveids nepatīk. Ja mēs tajos tusiņos būtu kopā, būtu cita lieta, taču, ņemot vērā, ka tie bieži notiek bez manis, esmu neapmierināta. Zinu arī to, ka tur ir meitenes, kurām mans puisis patīk.
Puisim esmu par to ieminējusies, viņs atbildēja, ka viņam ir svarīga brīvība, iet pa kreisi viņš netaisās, taču tusiņus turpinās apmeklēt. Iemesla viņam to pārmest man nav. Es arī negribu but draudzene, kas nepamatoti ierobežo viņa brīvību un izsaka liekus pārmetumus. Tāpec nezinu, ko man tagad darīt, vai nu cīnīties ar sevi, mēģināt sev iestāstīt, ka viss būs kārtībā un attiecībās jādod brīvība, vai arī pamest puisi, kamēr šīs attiecības nav kļuvušas pārāk nopietnas un meklēt citu, kuram nebūs tik izteikta vēlme ballēties un tādu, kurš vairāk brīvā laika vēlēsies pavadīt kopā.
7
