Pirms tam par savu draugu tā nodomāju, kad viņu biju tikai ieraudzījusi. Jo es redzēju - viņš ir gana vecāks, izskatīgāks, un vēl visādā ziņā labāks nekā es, tāpēc centos lieki nesacerēties, bet tāpat klusībā iekšēji bija tā trīcošā sajūta no tā, ka man viņš TIK ļoti patika (l):-D
Kad viņš man uzrakstīja soc.tīklos, ļooti nevarēju noticēt tam, ka tas ir reāli un es nesapņoju :-D
Es vēl joprojām cīnos ar savu zemo pašvērtējumu. Mazliet draugs jau ir palīdzējis justies mazliet komfortablāk ar sevi, bet tāpat super daudz stresoju par to kā izskatos, kā runāju, ko citi padomās, vai tiešām es vēl patīku savam vīrietim, vai viņam drīzāk neinteresē jau tomēr sava vecuma dāmas utt.
Sarakstu varētu turpināt un turpināt :-D
Sieviešu kolektīvos tāpat, nezinu pat kā es varētu saredzēt no malas kāda esmu, jo savā galvā sevi uztveru pavisam citādāk nekā daži mēdz mani raksturot (t)
19
