Man ir 26 gadi un joprojām prasa dokumentus, tāpēc dodu to pārdevējām arī bez uzaicinājuma to parādīt. Labāk tā, nekā klausīties to veco labo jautājumu "Vai dokumenti būtu?" atkal un atkal no jauna.
Tiesa gan, vienreiz gan sacepos. Šī gada sākumā ciemojos Latvijā, ieskrēju Rimi, lai nopirktu enerģijas dzērienu. Stāvu pie kases, aiz manis milzum gara rinda. Bet pārdevēja vaicā pēc pases. Pirmajā mirklī apstulbu, jo biju aizmirsusi par tādu likumu. Pase arī bija iekritusi kaut kur dziļi somas apakšā. Es rakņājos, rakņājos, nevaru atrast. Rindā stāvošie cilvēki manā virzienā met neapmierinātus skatienus. Beigu beigās atradu, savu enerģijas dzērienu dabūju, taču dusmas gan mazliet sanāca - labi, saprotu, ja es litru viskija pirktu vai bloku cigaretes, bet nu enerģijas dzērienu! Lai arī cik īsa es būtu vai kā būtu apģērbusies, nu neizskatos es TIK jauna, ka man būtu jāuzrāda pase, lai es drīkstētu nopirkt enerģijas dzērienu. Lūk, tas jau man šķiet kā absurds. :D