Suns- nezinu, ko darīt.

Kas tieši tevi nomoka? Pastaigās suns velk un tu nevari viņu noturēt? Vai arī vēl dara kaut ko kas tev nepatīk? S

Vispāŗ suņi ir forši, ļoti žēļ,ka tev nepatīk un sunim ir jācieš,jo nu jūs jau viņu izvēlējāties pieņemt... bet nu ja nekādi citādi nevari piedabūt sevi iemīlēt suni,tad nu atrast mājas,kur suns būtu mīlēts būtu labi gan sunim,gan tev.

Varbūt paprasi vīrietim ko iesākt? Tomēr viņš to suni gribēja, tad pa lielam tas ir arī viņa suns.
Protams ka pastaigas ar lielu un neaudzināt suni varētu būt grūtas, ja vel jārūpējas par bērnu. Varbūt sunim noder suņu skola, ja nu gadījumā ļoti neklausa.

Cerams neizdomāsi no bērna atbrīvoties, kad tas sāks uzvesties ne tā kā tev patiks..
Bet nu es meklētu sunim jaunas mājas, kur tas saņems mīlestību, rūpes un uzmanību, ko ir penījis.

Man žēl gan tevi, gan suni. Drošvien nav viegli staigāt ar ratiem un turēt lielu suni, kas velk uz priekšu un nedod dievs vēl ierauga kādu citu sunci. :-/

Es nemāku paskaidrot, drīzāk tas viss ir emocionālā līmenī. Kā es paskatos uz suni, tā man viss iekšā sāk vārīties, tāpēc pārsvarā man sanāk viņu ignorēt, kaut gan ar prātu saprotu, ka tā nav pareizi. Pastaigā viņš mani nevelk, jo ir izgājis apmācības. Pirms tam pastaiga ar mazo, man bija sava veida relaksācija, bet pašlaik, man visa uzmanība jākoncentrē uz suni, visu laiku jāvaktē, lai kaut kur neaizskrien utt. Es jūtu, ka es visu laiku esmu stresā, bet man tas galīgi nav vajadzīgs. :(

Ko draugs par to suni saka? Ja uzņēmās atbildību, tad nav godīgi nogrūst suni uz Tevi. Ja viņš nedomā to darbu mainīt, lai normāli būtu mājās, dotu to suni prom, pie jauniem saimniekiem.

Tev ir jārunā ar draugu. Tas tomēr ir lēmums, kura pieņemšanā jāpiedalās abiem. Draudzeņu nav, ar kurām kaut reizi dienāiziet garākā pastaigā? Vienai grūti, bet, ja kāds palīdzētu, būtu vieglāk. Visām dzīvnieku aizstāvēm gribu uzreiz pateikt, ka saprotu, ka sunim ar vienu reizi dienā laukā nepietiek, bet domāju vienu garu pastaigu ar kādu kopā un tad īsākas kaut kur netālu no mājām. Bērnam tāpat vajag svaigu gaisu.

Tev vienkārši nav patika pret to dzīvnieku, tāpēc arī uzskati par problēmu. Tas ir vīrieša suns, pasaki kā jūties un lai viņš pats domā ko darīt tālāk. Uz savu galvu dot prom arī nevar.

Ìstenìbā kad piekriti,ka ņems suni,tad piekriti arì rùpéties,jo mazums kas. Ja zināji,ka nepatika ir/bùs tik liela,tad nevajadzēja piekrist. Nabaga suns!:-/

Jā, varbūt esmu sastresojusies tāpēc, ka draugs pēkšņi ir prom, un es esmu palikusi viena. Jau pusgadu es mēģinu ar suni sadraudzējies, izturēties mīļāk, bet tik un tā, es nevaru salauzt to nepatikas barjeru un viss atgriežas vecajās sliedēs.
Ar ratiem arī ir diezgan grūti, ņemot vērā, kā dzīvoju 4 stāvā.

Labākais, ko te var darīt, ir atrast ne pie kā nevainīgajam dzīvniekam normālus saimniekus un pēc iespējas ātrāk. Tikai un vienīgi suņa man šajā situācijā ir žēl.

Zināma situācija no tāda viedokļa, ka pašlaik mājās arī ir suns, kurš ir paņemts uz nenoteiktu laiku pie manis padzīvoties, jo radinieki vairs netiek galā ar to suni. Situācija līdzīga, sievietei 2 bērni, vīrs visu dienu strādā, šī mājās viena pati ar 2 bērniem un suni. Pie tam tas nav parasts bezšķirnes suns, bet gan BĪGLS. Kā zināms, tad bīgli ir ļoooti aktīvi, enerģiski, nepārtraukti kustībā. Grauž visu pēc kārtas, ko tik var sagrauzt. Nu īsti nemiera gari. Man pašai ar to suni neiet viegli, vispār neklausa, mēģinu viņu pēc iespējas vairāk nodarbināt, lai ir kur izlikt savu enerģiju un paliek mierīgāks. Stādos tik priekšā, kā viņa līdz šim tika galā ar 2 bērniem un šitik enerģisku suni. Ārprāts! Pilnībā saprotu tēmas autori. Bērns un mazs suns tās ir šausmas, un ja vēl vienai pašai tas viss uz kakla. Ieteiktu sevi nemocīt un atrast tam suņukam citus saimniekus, ja ,protams, vīrs to atbalsta. Kaut gan ne jau viņš dien dienā ir ar mazu bērnu un suni, tāpēc diez vai saprot cik tas ir grūti. Varbūt pastāv arī tāda iespēja, ka var kādiem radiniekiem/paziņām uz kādu laiku to suni iedot vai uzdāvināt? Nu nav prātīgi šitā mocīties, pašai būs vieglāk un arī suns būs priecīgāks!

Ar draugu par šo tēmu esam runājuši daudz un dikti, bet neesam nonākuši pie risinājuma. Viņš uzskata, ka tas viss, ko izjūtu nav nekāda problēma, un man ar to jāsamierinās.
Turpmākos divus gadus, draugs noteikti nemainīsies darbu, un tas mani iedzen vēl lielākā panikā.
Vai mani nemocīs sirdsapziņa, ja to suņi atdošu, ņemot vērā, kā draugs viņu ļoti mīl.
Vai man upurēt savu sirdsmieru un paturēt suni, lai neatņemtu mīluli draugam? Vai tas ir tā vērts? Es nezinu, tiešām nezinu, ko darīt...

Es neatdotu! Es vsp nesaprotu ko tas suns TAAAADU dara? :-(es neatdotu,jo zinu,ka vìrs man nepiedotu. Un tas tomèr ir ģimenes loceklis.

Lai ņem suni līdzi.

Man pashai ir suns - tiesa mazs, tapeec man gruuti tevi saprast. JAA, taa ir atbildiiba, liela, ir javelta laiks un uzmaniiba sunim, suns tapat kaa tavs beerns grib miiljumu, ruupes un miilestibu, grib lai ar vinju paspeelejas. Man ir ljoti aktivs suns un maajas vinjsh to vien dara kaa spelejasu n pieprasa metat vinjam bumbinju, arii es citreiz no taa piekuustu un sabljauju uz vinju, bet as ir svaadaak..citrei iedomajos par to,ka bus ja man bus beerns, mans mazais puiseens (suns) tachu nepardzivos to, ka vinjam nav 100% uzmaniba majas (t):'-(
BET, vienigais un galvenais ko gribeju tev daly pateikt - iemiiili vinju! tu to vari. suns tevi juut un juut tavas emocjias. ja suns ir skolots - tatatd gudrs. arii velak mazais paaugsies un gan jau buusi prieciga ka vinji viens otram ir rotalju biedri. SUNS IR DZIVIBA par kuru tu esi uznjemusies atbildibu, viena vai ar kaadu kopaa - nav svariigi. Tu piekriti par vinju rupeties ar nosacijuiem, bet dziivee, kaa redzi viss mainaas. atmet savu iekshejo ego un megjini paskatities uz suni ar citaam acim! Ticu ka vinjs sajutis tavu labveelibu un spes tev dot preti imilestibu. ak cik daudz milestibas ir vinjos!! veiksmi!(l)

Tādā gadījumā lai vīrietis meklē sunim pagaidu mājas uz tiem diviem gadiem.
Tā ir viņa atbildība un citam cilvēkam to nevar uzgrūzt virsū. Lai tad ņem līdzi tur kur strādā ja savādāk nevar.
Braitmane, suns grauž visu jo nav nodarbināts/uztraucas/jūtas pamests. Var mēģināt sunim visās malās izlikt mantiņask uras viņam patīk, it īpaši tādas kuras sunim ļoti patīk, kā piemēram pīkstošas bumbas. Mēs kādreiz sunim iesējām bumbu vecā segā ar mezglu un tad suns stundām ilgi varēja raustīt, kasīt un mocīt to segu kamēr dabūja bumbu laukā. Ja arī nedabūja, tad gana sevi nodarbināja un aizgāja gulēt.

Tev nav jāizjūt sirdzapziņas pārmetumi par to, ka atņemtu mīluli. Draugs izvēlējās darbu vairākus gadus prom no mājas un tā ir viņa izvēle. Neviens darbs nav spiesta lieta. Lai atdod vecākiem, kaut kādiem radiem, ja iespējams, tad nebūs tā, ka jāšķiras pavisam.

Tagad arī, rakstu, lasu un asaras birst pašas no sevis. Man ir žēl suņa, ka nevaru nodrošināt viņam pilnvērtīgas pastaigas, bet man arī žēl sevis. Viņš ir ļoti aktīvs suns, ar kuru katru dienu ir jāizskrienas. Kad gājām ārā kopā ar draugu, tad pilnīgi nekādu problēmu. Tāpēc manā prātā šaudās ļoti daudz domu, un nevaru tikt skaidrībā, kā būtu labāk.