sēžu mājās nu jau gandrīz 3 gadus , apstākļi nespiež , varu atļauties .... Vai es tapēc jūtos , kā varone ? nē, ne būšana stāvoklī , ne dzemdēšana , ne bērna audzināšana nav varoņdarbs. Drīzāk man šķiet mazliet , nepareizi , nogrūst gadu vecus bērnus b/d un es te nerun\aju par gadījumiem , kad apstākļi spiež , bet gan tieši par situācijām , kur sieviete uzstāj , ka grib strādāt , jo redz nevar vairs mājās. Bet nu , kas es esmu , lai kādam mācītu ko darīt .....
Es neesmu klasiska mājsaimniece , jo , principā no mājas pienākumiem , es tikai gatavoju ar prieku , grīdas un putekļus neslauku , tā vietā , labāk aizeju ar meitu uz kino/muzeju/koncertu ... Vispār , man šķiet , ka daudzi līdz galam nezin iespējas , kā pavadīt laiku , tapēc ikdiena aprobežojas ar parks/veikals/mājas ....
Sanāk , ka mazliet vairāk kā pēc mēneša es atgriezīšos darbā .... es pat pagaidām sajūtas nevaru nokomentēt ..... nav ne labas , ne sliktas , kaut kā neintrāli ..... :)