Ir vēl arī tāds faktors, kā bērnudārzu rindas, privāto bērnudārzu cenas un aukļu algas. Pietiekami bieži ir situācijas, kad mammai ir finansiāli izdevīgāk būt mājās ar bērniem pašai.
Un arī nevar īsti salīdzināt strādājošo mammu, kurai bērni sēž dārziņā / skolas pagarinātajā grupā no 8:00-6:00 (jo viņa, varone, taču strādā!) ar mammu, kura nestrādā un, attiecīgi, vadā tos sīčus pēcpusdienā pa montesori nodarbībām, baseiniem, pulciņiem, džudo.... Jā, nav principā nekas dramatiski grūts, bet noskriešanās tomēr tā ir pamatīga.
Man patiešām darbā ir psiholoģiski vieglāk, nekā "mājās" ar mazu bērnu, bet nu, man ir iespēja strādāt nepilnu slodzi un, attiecīgi, es to arī daru, citādi mani personīgi grauž sirdsapziņa, ka es esmu slikta māte un nevadāju bērnu pa nodarbībām. Par varoni sevi neuzskatu, bet draudzenēm, kam pašām ir bērni, gan mēdzu pačīkstēt, kā man viss apnicis.