Labvakar!(l)
Cik reizēm ir vērts novērtēt piektdienas burvību, kas slēpjas vēlajos brīvdienu rītos un bezrūpībā! Šis laikam bija vienīgais, kas mani motivēja izkāpt no gultas piecos no rīta.:-D Savādāk acis tik pilnas ar miegu, deguns tik pilns ar iesnām, galva dulla un vispārīgs riebums pret pastāvošo iekārtu. Vai es kaut ko gribētu mainīt? Nē. (ja nu vienīgi nedaudz pamainīt darba sākšanas laiku, piemēram, uz plkst. deviņiem.. (s):-D) Vismaz ir iespēja reāli nonākt pie atziņas, ka jādara viss iespējamais, lai visu savu turpmāko dzīvi nepavadītu tik agri ceļoties un strādājot nogurdinošu darbu. :-P
Atnākot mājās, gluži vienkārši saritinājos pledā un aizmigu nemanot, un piecelties, lai izņemtu no bērnudārza bērnu, bija gandrīz vai neiespējami. Visu vakaru pavadīja sajūta, ka it kā skaties uz notiekošo no malas, it kā nepiedalies dzīvē, līdz atkal aizmigu.:-D Tā nu tagad sēžu absolūtā klusumā, dzeru kumelīšu tēju un apsveru ideju par zāļu meklēšanu, jo ideja iet uz darbu ar ielaistu saaukstēšanos šķiet nepievilcīga af. :-P
Labi, ka rīt ir sestdiena. Brīvdienās plānoti kūku eksperimenti un ļoooti gribās aizvest brāli izbraukāties pa jauno laukumu! (l)
(man negribas vēl rudeni laist pavisam iekšā sevī, tāpēc kaut mazu, bet spraudziņu vasaras saulei atstāšu šeit(l))
