Vai tu baidies mirt?

No nāves pašas par sevi nebaidos, baidos no apstākļiem, kādos varētu mirt.
Gribētu:

Vecumā, vēlams nesāpīgi un ātri.

+ tad, kad viss vairāk vai mazāk ir nokārtots... Tā pa smuko, saulrietā, mājās...

Ķirsi, nē. Rētas nenoslēps vairs.

Nevajag klausīties tādus mēslus, tad nebūus jādomā par tādām lietām. Normālu muziku paklausies, kaut vai to pašu Busuli vai Reiniku. Donu labāk nē, viņš dzied, ka dzivot nav vērts. Man pēc viņa dziesmām sākas depresija un pašnāvnieciskas domas prātā naak.

Es baidos nomirt pārāk agri un nepaspēt izaudzināt līdz noteiktam vecumam savu mazo bērnu. No nāves kā tādas un veida nebaidos.

Reāli nebaidos, bieži esmu ļoti pārgalvīga un sevi apdraudu. Tas notiek ļoti neapzināti - pēkšņi it kā attopos dzīvību apdraudošā situācijā. Domāju, ka no nāves labāk veselīgi baidīties.

kaut kādas mistiskas bailes man ir. bet ne stipras. bieži vien domāju par tādām lietām. domāju, no kurienes esam nākuši un kas notiek pēc nāves. un dažas teorijas šķiet saprotamākas par citām. un tad man pašai sevis apstrīdēšana un nonākšana pie jaunām domām mijas ar bailēm, ko tās domas nes. ongoing process.

Man par sevi nav bail, man bail, ko tas nodarīs citiem. Drīzāk - bail, ka tas notiks pārāk ātri, jo no, no, no es tagad un turpmākos 20 gadus nekādi nedrīkstu mirt un viss!! :-D

Kapē šoko tā runā, it kā būtu toč jocīgāka ?! (t)(t)(t) galīgi neizklausās pēc viņas !
par miršanu!
es nezinu.. man neviens neprasīja, vai es baidos dzimt, un neprasīs, vai baidos mirt..
ja domā par to, tad droši vien ir skumji.
Bet ir viena laba ziņa, nomirt var tikai 1x.. hmm.. neskaitot visādas anomālijas !

vispār, par nāvi runāt nav labi!

Aktuāla tēma.
Man tagad ir periods, kad šķiet, ka ilgi nedzīvošu un mans laiks uz šīs zemes ir beidzies.
Pirms pāris mēnešiem mēģināju griezt vēnas - ceru, ka pati sevi kapā neiedzīšu un šaubas ir liekas.
No nāves nebaidos - tā sagaida mūs visus. Savas depresijas iespaidā esmu arī samierinājusies ar tādu faktu. Dzīvot arī īsti negribas, saņemos, jo vecākiem esmu vienīgā, negribas viņus sāpināt.

Moto: never give up.
Labāk klausi pašas uzrakstītajam moto, nevis par tādām trakām lietām domā. Katram cilvēkam liekas, ka tas, kas ar viņu ir noticis un notiek ir tas trakākais, bet patiesībā tā ne tuvu nav. Ļoti bieži blakus stāv otrs, kuru dzīve ir situsi vēl trakāk, bet viņš turpina cīnīties. To vari arī tu, pavisam noteikti.

Tas ir neizbēgami, satraucoši, taču ne bailīgi. gribu nomirt miegā, sirmā vecumā.

Ļoti baidos mirt, jo pārāk mīlu dzīvot.

Es, varbūt, nebaidos tik ļoti mirt cik man bail par to, ka maniem tuvajiem visvairāk sāpēs.

nē, nebaidos no nāves. Protams ir veidi, kā negribētu mirt - no slimības, noslīkstot, ugunsgrēkā.. Bet kā būs tā būs, tur es neko nevaru padarīt, tāpēc vajag dzīvot tagad, nevis ar domām pagātnē vai nākotnē. Jo viss var notikt. Bet pēdejā laikā kaut kādas domas nāk, bet tas vairāk ir tā - kurš par manu nāvi pārdzīvotu, kas ierastos manās bērēs. Šogad arī domāju, ka varbūt man nemaz nav vērts dzīvot, bet nu kaut kā saņēmos un sapratu, ka viss būs - varbūt ne tagad, bet būs! Un nu arī pa lielam viss nokārtojas, tāpēc tādas pašnāvnieciskas domas patiesam ir jāignorē. ;)

Es nebaidos no savas nāves, vairāk domāju par saviem tuvajiem, kuriem nāksies to piedzīvot. No vienas puses, būtu forši nodzīvot līdz sirmam vecumam un bez sirdapziņas pārmetumiem, ka nav izdarīts šis vai tas - aiziet.. bet, ņemot vērā, ka procentuāli vairāk cilvēku mirst savādāk - slimojot, mokoties sāpēs, utt.. esmu domājusi, ka labāk būtu nemaz nenojaust savas "stundiņas" tuvošanos.
Bet vispār man šī tēma nepatīk, jo man ir muļķīga tendence uzķerties uz visādām muļķībām par spokiem, aizkapa dzīvi, elli, utt.. :-/:-D:-D

Nebaidos mirt, bet baidos no vecumdienām un slimībām, ko vecumdienas atnes. Vislabāk nomirtu nepārāk veca kaut kādā negadījumā vai tml.

Nevajag klausīties tādus mēslus, tad nebūus jādomā par tādām lietām. Normālu muziku paklausies, kaut vai to pašu Busuli vai Reiniku. Donu labāk nē, viņš dzied, ka dzivot nav vērts. Man pēc viņa dziesmām sākas depresija un pašnāvnieciskas domas prātā naak.

Kāds sakars mūzikas gaumei ar filozofēšanu par dzīvi?:-D
Man nav depresija vai pašnāvnieciskas domas...tiesa sen atpakaļ bija laiks, kad pavisam maz pietrūka līdz ''filmas'' izslēgšanai. Bet nu ja tad nomīzu, kad tie''sam bija draņķīga dzīve, tad nu ne tagad, ne nākotnē neko tādu neplānotu;-)
Vnk esmu domātājs/fantazētājs, tāpēc bieži vien par ko aizdomājos. Šajā dziesmā dzied par to, ka nebaidās mirt, nebaidās no nāves. Bet pēc maniem novērojumiem lielākā daļa cilvēces baidās pat ļoti, tikai pati veicina savu dzīves galu.
Tāpat ietekme uz šo tēmu bija vienai grāmatai ko nesen izlasīju.
Gribējās noskaidrot citu domas par šo jautājumu, jo pats pietiekoši bieži aizdomājos par nāvi.
Un kas attiecas uz mūziku...Es klausos dažādu mūziku, pat folk. Bet pamatā esmu rock/vieglā metāla cienītājs. Atšķirībā no pop šajos žanros ir saturs dziesmās. Iesaku tev arī paklausīties šo žanru.