Saldumu lomkas

Starp citu, es visam lasu sastāvu. Reti ēdu produktus ar kādu draņķi iekšā.

Man bieži kārojas gan saldumus gan sāļos nasķus, bet es vienkārši cenšos atturēties, jo saprotu, ka tas ir pieradums. Cenšos nepirkt nemaz, jo zinu, ja būs mājās, tad apēdīšu vienā mirklī. Aptuveni vienreiz nedēļā atļauju sev veikalā izvēlēties kaut ko vienu, vienalga vai tā ir šokolāde vai čipsu paciņa, laimīgi apēdu un tad miers. Dažrei traki kārojas kaut ko saldu, tad apēdu medus karoti, jo nekā cita nav :-D

Man gribās visu laiku čipšus, kādus sāļus maizes čipšus, čipšu garās plāksnītes, vai arī kaut ko sāļu!!!
Jau 2.dienu turos bez čipšiem!!!:-(:-(:-(

Milkā nav ne vēsts no šokolādes. :-D
Lasu un saprotu, ka man nemaz nav tik traki. 8-)
sugar, kā atšķirt lomkas no untuma?

Biju uzkritusi uz piena šokolādēm, tādām kā Milka. Tagad vairs, protams, nav tik traki, bet kādreiz..diezgan pieņēmos svarā. Plus vēl tam visam bija šokolādes kūkas:-D labi, ka mana kolēģe tagad ir dekrētā un nu drīz jau gaida mazo pasaulē. Nešaubos, ka ar tādu ēšanu citi arī sāktu domāt, ka esmu stāvokllī :-P

Man loti garšo saldumi, ēdu katru dienu. Kompensēju ar to, ka mazāk apēdu ko citu. Piemēram, nemu pusporciju pusdienās un pēc tam saldajā apēdu dažas končas. Ja panemšu pilnu porciju un končas neuzēdīšu, tad jūtos, ka kaut kas pietrūkst.

Es kaut kā veiksmīgi izlīdu no saldumu atkarības :D Nu ja tas ne būtu ietekmējis svara pieaugumu, tad jau ēstu vēl tagad noteikti. Bet tas bija tas, kas man pateica - pietiek.
Pa retam kko apēdu - kūkas gabals svētkos, vai ja kāds ar kko pacienā, bet pati sev neko nepērku, mājās neko neturu. Ja arī ir, tad neaiztieku un gaidu, kad kāds cits apēdīs :D

Man kādreiz arī katru dienu prasījās Milkas šokolādes, kādu pustāfelīti dienā varēju noēst. Man tas likās daudz, nesen tikai uzzināju, ka īstiem šokoholiķiem nav problēmu arī 2 tāfelītes apēst vienā piegājienā.:-D Tad vēl bija bulciņu-kūciņu periods, kad nu ļooooti kārojās. Bet vienmēr sevi centos turēt grožos, nepirkt, neēst vairāk par 1, neēst katru dienu. Bet, par laimi, pirms pusgada, garšas kārpiņām notika kaut kāds īssavienojums, un tagad man šokolāde liekas kaut kas neēdams ( izņemot dažas īpašas dienas mēnesī).:-D Arī bulciņas liekas garšīgas ļoti reti, pārsvarā to ēšana dod tikai nepatīkamu pašsajūtu pēc tam.
Agrāk reizēm palīdzēja tas, ka dienas pirmajā pusē ēdu augļus, tad mazāk kārojās saldumus ( bet ne vienmēr).

Agraak taada probleema nebija, tagad, galvenais, ka tiesi naktii vai agri no riita. (ka piemeram tagad) es bez jebkaadiem modinaataajiem celos un vienigais, kas mani intereseee ir liels tortes gabals, daudz saldeejuma, konfektes nu, jebkas salds :/ :/ aizmigt varu tikai tad, ja paeedu to, ko prasaas. Vispar jocigi, ieprieks man saldumi negarsoja un tad vienu reizi vēlā stunaa pamostoties man saakaas si neveseligaa nakts tradiicija

Man arī agrāk nepieciešamība pēc saldumiem bija vairāk kā sajēgas. Piekrītu sugar komentam - galvenais turēt cukuru asinīs normālā līmenī, un vairs neparasīsies saldumus. Tiklīdz apēdīšu kaut ko saldu un nenoturēšos pie ķēdes, tā visa sistēma izjaukta. Esmu saldumholiķis un pēdējās dienas atkal sākusies mana plostošana. :-D

Man saldumi kādreiz ļoti garšoja, kad sāku lasīt, kas tajos ir iekšā un apzināties, ka katru dienu noēdu palmu eļļu, tad vairs pilnīgi neprasās tās šokolādītes...īpaši nutella, kur palmu eļļu ir vairāk kā sajēgas :(
Ja gribas ko saldu, uzcepju, piemēram, auzu cepumiņus

Man arī tas pats! Dikti cenšos bez saldumiem, bet ir kā ir.. Max 2 dienas, bet nu jāsāk jau domāt nopietni, jo taču ļoti ar tiem pašiem saldumiem var visu veselību sačakarēt :(

O, jā, pie zema cukura līmeņa asinīs - tās ir īstas lomkas (un, patiesībā, klāja nepieciesamība), viss pārejais ir untums. Tā ir, ja ikdienā lieto saldumus, tad veidojas tāda kā atkarība. Šokolāde man negaršo. Lai gan agrāk vienmēr bija kāda tāfelīte saldumu atvilktnē.
Brokoļi gan ļoti garšo. It īpaši brokoļu biezenis ar parmezānu. Taču brokolis paliek riebīgs, ja to pārcep vai vāra pārāk ilgi.

Oj, man ļoti ilgu laiku bija pa šokolādei dienā. Pat, ja ir paēsts normāls ēdiens, tā, ka pilns kuņģis, vienlaga vajag šokolādi iestūķēt. Biju reāli dusmīga ja netiku pie nekā salda. :D ar laiku vienkārši pārgāja, bet ar ilgu laiku. Tikai tagad otra problēma- čipši. Čipši, čipši, čipši. Bet nu tos arī vairs nerasās katru dienu, cenšos vnk pirkt retāk un retāk. Besī tas. ;D

man kādreiz dikti garšoja saldumi. nezinu, kas notika, bet nu jau vairākus gadus man saldumi negaršo. reizēm prasās šokolādes kūka, kad ir pms :D

Identiski kā Ray, siers, siers visur un jo vairāk jo labāk. Diena bez siera ir pietiekami, lai nākamā apēstu arī iztrūkumu ;D

Veco zēn, nebēdā, man patika. :)

Par lomkām - man vieīgās lomkas, kas mēdz būt - man citreiz nenormāli gribās alu, bet es zinu, kur brūvē tiešām lielisku alu. Un zinu arī, ar ko tas saistīts - man mūždien B vitamīnu trūkst un mūždien hormoni čakarējas.
Par saldumiem - man līdzīgi kā Kubim, garšo tortes, garšo šokolādes, bet bieži grūti manām garšas kārpiņām izpatikt.

Pff, kritiķi...

Štank, Tu vienkārši esi pilnīgi izsmēlis savu repertuāru. Piekritu. Joki nav aspratigi, drizak tizli un berniskigi.Humora izjutas pilnigs vinam tagad trukums.