Varbūt tā esmu tikai es,un mans nelaimīgais draudzeņu pulks,bet,jo vairāk skatos apkārt,jo vairāk par to pārliecinos..
Kādēļ,nespēju aiziet no vīrieša,kurš mani neciena,kādēļ piedodu tik daudz,un tam visam ļaujos?
Mīlestība,vai izmisums?
Vienmēr biju domājusi,ja mans vīrietis darītu to un šito,es viņu noteikti pamestu,bet realitātē,kad nākas ar to saskarties,nedaru neko..
Visu to saprotu,bet jūtos bezspēcīga,piedodu,jo mīlu un tajā pašā laikā dara ļoti daudz pāri viņa attieksme.