Kādai varbūt arī ir?

http://www.ofm.co.za/article/the-vine/161735/finally-the-toilet-paper-argument-is-settled- :-D

Es nekad neslēdzu durvis. Man pat nav atslēgas, lai tās varētu aizslēgt. Reizēm es viņas atstāju pat atvērtas. :-D Laba dzīve laukos.8-)

Man agrāk tā bija kā te kāda aprakstīja, man bija 100 vakara rituāli, kuri bija obligāti jāizdara, citādi nevarēju aiziet gulēt. Ar laiku kaut kā sāku saņemties un sev iegalvoju, ka durvis nav 3x jāpārbauda un tas nekas, ja tas aizkars stāvēs drusku citādāk :D Tagad jau tas viss ir sena pagātne un esmu atmetusi visus rituālus, skatos uz lietām ar tādu - phee vienalga/izdarīšu rīt/tas neko nemainīs. Dzīvot ir daudz vieglāk un mierīgāk.

Man arī piemīt drīzāk perfekcionisms, man vienmēr visam jabūt kārtībā. Es nevaru sākt gatavot ēst, ja pirms tam nav virtuve kārtība (tīri trauki, noslaucītas drupačas), nevaru aiziet gulēt, ja nav bērna mantas sakārtotas savās vietās. Ja kaut kas notiek, man to vajag atrisinat uzreiz un bez variantiem, ja kads risinajums ilgst ilgaku laiku, tad visu laiku par to domāju. Tas viss notiek gan privatajā dzīve, gan darba vietā! Es gan neteiksu, ka man mājās viss ir sterils un kārtīgs, bet man jābūt savai "lietu kārtībai". Vistrakakais, ja pazud kāda lieta māja, nu piemēram spēles gabaliņš, bērna knupis, es meklēšu tik ilgi kamēr atradīšū - JO TAI LIETAI TAČU KAUT KUR JĀBŪT! :D Bet durvis gaismu nepārbaudu, citreiz aizeju un pēč tam dabūju pa kaklu, ka elektrības rēķinu varēšu maksāt pati! :D

Bet man liekas, ka šādas uzvedības cilvēki daudz vairak ir pakļauti dažādām slimībam, pati, diemžēl, arī esmu gājusi anoreksijas-bulīmijas periodam 8 gadu garumā, pa lielam, jo gribējās būt perfektai...

Lūk dziesma par to - https://www.youtube.com/watch?v=tnzz-eFmKaw
Puiši nesmejas par tiem, kuriem patiešām ir šī slimība, bet par tiem, kuri tikai iedomājušies, jo viņiem reizēm kaitina dažādas lietas vai gribas divreiz pārbaudīt aizslēgtas durvis.

Manuprāt, ir pilnīgi normāli ejot prom no majām, pārbaudīt kontaktus, gāzi, logus.(t)

Man nav tāda kaite, bet arī man ir lietas, kas tracina un kuras neatrisinot, es nespēju domāt tālāk, piemēram, ja esmu uzlakojusi nagus un kaut kāds sīkums nav sanācis tā kā vajag, sākumā domāju- ai! Bet turpmākās minūtes sēžu un pētu to nagu, kas nav sanācis un viss beidzas ar to, ka notīru un lakoju no jauna, jo savādāk nav man miera. Vai arī- gāju uz pilsētu un pusceļā attapos, ka esmu uzvilkusi dažādas krāsas apakšveļu- griezos riņķī un gāju mājās pārvilkt. Domāju, ka visiem ir tādas lietas, kas viņiem tracina un nedod mieru, ja neatrisina.

Man ir kaut kas vēl dīvaināks - jau labu laiku ir uztraukumi saistībā ar veselību, tad nu darot dažādas random lietas pirms tam pie sevis nodomāju "ja sanāks tā, tad viss ar veselību būs kārtībā" (piemēram, spēlējot datorā spēlīti, ja savākšu vismaz 30000 punktus). Durvis un citas lietas gan labi ja 1x pārbaudu, uz to neiespringstu.
Draugs gan ļoti pārbauda, vai ir izslēgtas gaismas, aizslēgtas durvis u.c., jo viņam ir gadījies piedzīvot gan apzagšanu, gan ugunsgrēku.

Manuprāt, ir pilnīgi normāli ejot prom no majām, pārbaudīt kontaktus, gāzi, logus.

Ir normāli, protams, bet nav normāli, ka tas jādara vairākas reizes pēc kārtas. Mana mamma apskata visu un aiziet, es apskatu visu, eju pie durvīm, pagriežos un vēlreiz visu pārbaudu. Un tā var būt pat vairākas reizes. Normāli nav tas, ka galvā visu laiku kaut kas liek atkārtot tās darbības, lai gan zini, ka esi jau visu pārbaudījis un ir ok. Normāli nav 9 reizes pēc kārtas raustīt durvju rokturi vai tā, ka plauksta pēctam ir sarkana. Tik bieži ar sūrstošu plaukstu esmu izgājusi no mājas. Un iekšā tas izmisums, ka zini, ka ir ciet, bet kaut kas spiež vēl un vēl to rokturi durvīm paraustīt.

Neviena psihiska slimība nav izārstējama principā. Var vienīgi to atvieglot un samazināt tā, ka tā gandrīz nemaz neizpaužas pie noteiktiem apstākļiem. Un tas arī jādara. Minētā slimība liecina par smadzeņu nevajadzīgu nopūli ar otršķirīgām lietām, kam par iemeslu visbiežāk ir bailes. Iesaku vairāk iet sabiedrībā, runāties, ieviest savā dzīvē kaut ko jaunu, vairāk pārvietoties utt., vārdu sakot, saraibināt sev dzīvi. Turklāt tas jādara vienmēr, regulāri, citādi draud atgriešanās vecajās sliedēs. Arī savstarpējām attiecībām ir liela ietekme, tām jābūt labām.