Atsaucoties uz tēmas pieteikumu, man atkal ir tā, ka reizēm saskumstu, ka daži skaistākie mirkļi dzīvē, ko esmu piedzīvojusi, vairs nekad neatkārtosies. Protams, zinu, ka būs atkal citi īpaši skaisti mirkļi, bet tāpat reizēm uznāk nostaļģiskas skumjas :D
Bet nu tāpat dzīve ir skaista un esmu sapratusi, ka , ja ikdiena, vide apkārt sev un darbs patīk, tad viss ir ok. Jo nevar dzīvot tikai no tiem dažiem skaistajiem mirkļiem, vai arī vienmēr gaidīt tikai brīvdienas/atpūtu/atvaļinājumus. Viss jāsakārto dzīvē tā, lai katru rītu ar prieku pamosties sev patīkamā vidē, lai ar smaidu dodies uz darbu, lai ir labas attiecības ar saviem tuvākajiem un lai vakarā vari jauki atpūsties ar mīļajiem, vai arī lieliski pavadīt laiku negarlaikojoties savā sabiedrībā.