es lamājos pie stūres tad, kad sākas slikti laika apstāklji un 85% šoferu pēkšnji aizmirst kā braukt
Pa dzīvi esmu diez gan pieklājīga, nelamājoa, neapsaukājos. Bet pie stūres pārvēršos par pavisam citu cilvēku. Kad esmu viena mašīnā, lamājos uz nebēdu. Kad kāds pasažieris ir mašīnā, ļoti jāpiedomā, lai nelamātos. Manuprāt, dažām cilvēku kategorijām vispār nedrīkstētu izsniegt vadītāja apliecības.
kā arī...tad kad tu brauc pa šoseju, priekšā kāds velkas uz 80 un kad gribi apdzīt, tad sāk pēkšnji skriet.
Latvijā vispār ceļu satiksmes kultūra ir gaužām zemā līmenī. Piemēram, ja braucu ar kādu mazu automobili, izjūtu, kā mainās pārējo satiksmes dalībnieku attieksme: man daudz biežāk signalizē, pārkārtojas priekšpusē, neievērojot droši distanci un intervālu, neļauj iespraukties joslā u.tml. Savukārt, kad braucu ar lielu auto, attieksme ir pavisam citāda.
Latvijā vispār ceļu satiksmes kultūra ir gaužām zemā līmenī. Piemēram, ja braucu ar kādu mazu automobili, izjūtu, kā mainās pārējo satiksmes dalībnieku attieksme: man daudz biežāk signalizē, pārkārtojas priekšpusē, neievērojot droši distanci un intervālu, neļauj iespraukties joslā u.tml. Savukārt, kad braucu ar lielu auto, attieksme ir pavisam citāda. Rietumeiropa, šķiet, no šiem kompleksiem jau sen ir izaugusi.
1868
