Tikko atgriezos no tikšanās (uzsveru - tikšanās, nevis randiņa). Cilvēks, ar kuru tikos, sēdēja pie stūres, un mēs iekļuvām sastrēgumā, kā tas mēdz atgadīties darbdienu vakaros. Kādas valodas pērles es tik nedzirdēju! :-D Gan zināmākos rusicismus, gan arī latviešu lamuvārdus. Pārsteidzošākais, ka cilvēks šķita pieklājīgs un visu tikšanās laiku pat mājienu nedeva, ka varētu būt tik rupjš. Neteiktu, ka jūtos apvainots - vismaz klusībā pie sevis varēju izsmieties -, tomēr man šāda valoda sabiedrībā īsti nešķiet pieņemama.
Vai jūs un jums pazīstamie cilvēki mēdz lamāties sastrēgumos, izteikt nicīgas piezīmes par citiem un pat pacelt balsi emociju uzplūdā? Varbūt ir gadījies piedzīvot situācijas, kad kāds no šoferīšiem vēlas noskaidrot fiziski spēcīgāko?
1868
