Sveikas! Pirms nedēłas mums pazuda runčuks, bailīgs istabas kakis, kas pie mums bija tik 4mēnešus. Izlēca pa balkonu, uz ko momentā noreagēju, bet, kakītis, jūtot mūsu stresu un arī savas bailes, nokłūstot ārā, sabijās vēl vairāk un ar galiem iemuka piemājas mežińā. Visur esam izvietojuši sludinâjumus,aptaujājuši kaimińus, izbraukâjuši apkārtni, meklējuši dienu un nakti, bet nekā...:( esam pilnībā izsisti no sliedēm, jūtu,ka nervu sabrukums nav aiz kalniem, ne par ko citu vairs nespēju padomāt, jo šausmīgi mīłs mums tas minkāns bija. Padalaties ar saviem laimīgajiem stāstiem, kā esat atradušas savus minkus pēc ilga laika! Varbūt ir kāds padoms, kāds labs gaišregis, kas varētu, ko pateikt? Pie vienas jau biju, bet vińa tik precīzi pateica to cełu, kā vińš sākumā mucis, bet par atrašanas dienu un vietu, diemžēl, neprecīzi:'-(