Labvakar, kā Jums sķiet, dāmas, vai ir iespējams mīlēt divus vīriešus vienlaicīgi? Šeit nesāksim sarunu par to, ka ja nevari izvēlēties starp diviem vīriešiem, tad izvēlies otro, jo ja jau mīli otro, tas nozīmē, ka pirmo nemīlēji. Bet tā, patiešām, vai ir iespējams tas? Šeit negribētu runāt ārī par tādu mīlestību, kas veidojas pārem, kas ir izšķīruši laulību, bet kuriem ir bērni, kuriem ir ģimenes mīlestība, kur centrā nav viens vai otrs cilvēks.
Ne vienmēr attiecības izbeidzas, jo nemīl. Reizēm nākas samierināties, ka tās nav iespējamas... Ja uz šādas pieredzes cilvēks turpina dzīvot tālāk, līdz satiek dzīvesbiedru, ļoti iespējams, ka veidojas divas mīlestības. Tā viena - klusā, mūžam gruzdošā un nepiepildītā - un tā otra - aktīvā un ikdienišķā. Tas ir ļoti individuāli, kura ir philia, kura eros un kura būs agape laicīgajā izpausmē.
Bet es šim teicienam ne līdz galam piekrītu Ja mīlētu tikai otro, tad arī nebūtu tādas šaubas Un nav arī runāts par to, vai viena mīlestība jau ir sen sastapta, vai abas vienlaicīgi. Ļoti diskutabls teiciens, sen jau par šo domāju. :D Par tēmu - man tā nav bijis, simpātijas -jā, bet mīlestība...nezinu.
Pagaidām, man šķiet,ka vispār var mīlēt tikai vienu cilvēku dzīvē. Tas viss pārējais nav mīlestība, vai vismaz es nevēlos to tā dēvēt. Iespējams, ka esmu tāda tipa cilvēks, ja mīl tad uz mūžu un ilgāk, bezgalīgi, nesaistīti, katru dienu, katru mirkli, bez noteikumiem.
Es uzskatu ka mīlestība vispar nepastāv. jā ir simpatijas, ir patīkami pavadīt laiku utt. bet uzskatu ka starp vīrieti un sievieti nav mīlestības. Sākuma tās ir rozā brilles, vēlāk jau pieradums
Nē, nevar, tās jūtas tādā gadījumā nav mīlestība. Kaisle, simpātijas, kaut kas tāds. Kad mīli cilvēku reāli no sirds, tad pat domu nepieļauj, ka varētu viņam izdarīt pāri, būt kopā ar citu.
790
