Nē nu teorētiski var iegūt augstāko izglītību santehnikā un krāsns mūrniecībā.
OK, nesagaidīju diskusijas turpinājumu savam jautājumam par to, kāda ir augstākās izglītības funkcija. Tad lūk, mans viedoklis ir tāds, ka augstākā izglītība - tas ir filtrs. Kas ļauj atfiltrēt pacietīgus, mērķtiecīgus cilvēkus ar gribasspēku un spēju novest iesākto līdz galam, tikt galā ar grūtībām (arī finansiālām, arī degošiem termiņiem) no puskoka lēcējiem, kuri sāk 16.00 lāpīt bedri asfaltā, bet jau 17.00 pusaizbērtu bedri atstāj un iet dzert alu pie TV.
Ļoti specifiskās nozarēs, piemēram, medicīnā, augstākā izglītība dod arī svarīgas zināšanas, bet tās tik un tā tiek nostiprinātas praksē, un fakts, ka students ir guvis teorētisku ieskatu jomā ļauj viņu ielaist operāciju zālē (finanšu studentu - bankā, pedagoģijas studentu - skolā), lai izmēģinātu savu izvēles profesiju arī reālā dzīvē.
Bet pa lielam augstākās izglītības mērķis nav dot cilvēkam nenovērtējami krutas un unikālas zināšanas, bet gan palīdzēt teiksim man kā darba devējam novērtēt - vai tas cilvēks 5miljonu projektu man novadīs līdz galam vai pametīs pusratā. Manā darba vietā nav nepieciešamas nekādas ultra mega unikālas zināšanas speciālā jomā, teorētiski gada laikā es varu apmācīt darbam arī centīgu cilvēku ar 9 klašu izglītību, bet fakts, ka cilvēks ir izturējis 4 gadus augstskolas auditorijā, uzrakstījis līdz galam bakalaura darbu un nav pametis visu pusratā, man vieš lielāku uzticību.