Domāju, ka ir mums katram kāda sūtība, kādēļ esam šeit uz Zemes.
Tikai esmu sapratusi, ka ir jābūt ļoti godīgam pret sevi, lai mierīgi apsēstos un sev drosmīgi atzītu, kāda ir tā mana sūtība un kā to praktiski īstenot. Jo cilvēkiem par tevi, it īpaši vecākiem u.c. tuvajiem būs savi viedokļi, kādu profesiju vislabāk izvēlēties, kur lielāka stabilitāte un nauda.
Katrā ziņā katram ir savs viedoklis un tajos visos var apjukt...
Arī es esmu bijusi ļoti apjukusi par savu sūtību, un izvēlējusies "kāpt Pelnrušķītes kurpēs".
Taču nupat pēc daudziem līkumiem esmu sapratusi, ka savās kurpēs ir vispriecīgākā iešana.:-)
Jo šī dzīve mums nav tāpat vien dota. Un ja esam pietiekami godīgi pret sevi, viss labais mums palīdzēs.
Sūtība=darīt labu cilvēkiem un labiekārtot skaisti apkārtējo vidi.
Tikai katrs savā veidā :-)