Kopš dzīvoju Jelgavā (un šeit viņu ir ļoti daudz), vēl nav gadījies komunicēt. Dažreiz, ejot pa ielu vienai vai vienai sēžot pieturā, ja viņi iet garām, tad pasveicina, es kaut ko īgni atmurkšķu, jo nesaprotu, kāda velna pēc, jāsveicina sveši cilvēki, bet nu labi. Ja nāks mājās, iznesīšu Sātana bībeli.
Cēsīs man kaimiņos dzīvo superīga Jehovas lieciniece, ar kuru vienmēr ir prieks iesaistīties diskusijā, lai gan ne man, ne mammai vēl nav izdevies viņu pārliecināt, teiksim, par to, ka ne visi dziednieki savas spējas ieguvuši no sātana u.tml. Viņa arī vienmēr atradīs izskaidrojumu visām bībeles pretrunām, bet visādi citādi - brīnišķīgs cilvēks.