Varbūt kādam kuram patīk palasīt par citu dzīvem piedzīvojumiem . audiotorija ap 20 gadiem , vēlas palasīt un novērtēt Belles blogu . Belle neprot skaisti izsteikties, neraksta iespējams ļoti gramatiski pareizi . Bet Belles dzīve ir neaptverama , vizmaz viņa tā domā . Un viņai būtu intresanti uziņat vai citiem šie nelielie stāsti no dzīves liekās tikpat neprātīgi , nožēlojami un sāpju bagāti. Belle protams saprot kad par rakstnieci pat blogeri nekad nekļūs , bet stāsts varbūt ir intresants? Kā domājst Jūs neskaitot to kad Belle ir vieglsirdīga muļķe ? www.belle.mozello.lv
Belle par sevi runā trešajā personā, kas ir diezgan kaitinoši. bet lai vai kā iemetu aci blogā.. tomēr derētu pārlasīt un salikt komatus, garumzīmes, pirms publicē, mazliet laikietilpīgāk, bet nav jau tik grūti. daļai cilvēku varbūt tas nesagādā problēmas, bet cilvēkiem, kas vispār kādreiz kaut ko lasa, ir grūti uztvert tik kļūdainu tekstu.
Paldies meitenes par kautkādu viedokli. Belle ir pasaku varone no Skaistule un briesmonis - Kas ļoti līdzinās viņas dzīvei ar psihiski nelīdzsvarotu cilvēkus kas lēkā piespoguļa un sauc sevi par deimonu . Ja protams , par Ekskorta meiteni arī dzirdēts
Drausmīgi sarakstīts... Nav pat runa par to, ka šur tur trūkst kāds komats vai nejauši nav ielikusies garumzīme, bet gan to, ka teikumi ir sarakstīti neloģiski, vārdos baisas kļūdas (slēkt, vissām, ka-kad, rengens, kautkāds, balssi, utt, utjp), kas rada iespaidu, ka to visu raksta sākumskolas audzēknis, pārskatījies filmas - arī notikumiem nav ticamības momenta.
bonecutie _ jā par gramatiku nevaru strīdēties. Bet kā pievērst ticamību , jo tas ir vienīgā stāsta oga , kad viss ir no īstās dzīves. Tikkai tādēļ kad tikk neticama dzīve es ķēros klāt rakstīšanai , kautgan latviešu valodu knapi vidusskolā spēju pabeigt. ar īstiem attēliem varētu dalīties, bet vai tas pārāk daudz netklās personību. Un tomēr tādu stāstu ir riskanti pārak atklāti publicēt
ja ir svarīgi savu stāstu izstāstīt, tad varbūt vari sadarboties ar kādu, kas rediģē noteikti ir tādi cilvēki ar spilgtiem dzīvesstāstiem, kurus ir vērts aprakstīt, bet kam pašiem nav talanta vai spēju izteikties. tomēr ir biogrāfijas un ir autobiogrāfijas. jo šobrīd tieši tas attur mani, un gan jau arī citus, lasīt tālāk par pirmajiem trīs teikumiem.
jo šobrīd tieši tas attur mani, un gan jau arī citus, lasīt tālāk par pirmajiem trīs teikumiem.
Tieši tā. Pat ja notikumi tiešām ir īsti un interesanti, ir pārāk grūti tajos iedziļināties rakstības dēļ. Varbūt tiešām var atrast kādu kas būtu ar mieru rediģēt un veiksmīgāk attēlot to, ko vēlies izstāstīt (nav jau nepieciešams nolīgt profesionālus redaktorus un izdot grāmatas, pietiktu sarunāt ar kādu valodas entuziastu).
Nekādā veidā nevēlos aizskart bloga un šīs diskusijas autori, bet man konkrētais blogs izsauca smieklu lēkmi. Pirmkārt, autorei, manuprāt, netraucētu atkārtot vismaz pamatskolas zināšanas latviešu valodas interpunkcijā; otrkārt, mani nepameta sajūta, ka autore vai nu vēl joprojām mācās, vai arī ir tikko absolvējusi pamatskolu; treškārt, varbūt autorei ir vērts izmēģināt spēkus scenārija rakstīšanā seriālam "Ugunsgrēks"? Citiem vārdiem sakot, bloga saturs manā skatījumā ir tik "sierains", ka to lasīt ir patiešām izklaidējoši un uzjautrinoši.
Ja pat neiedziļinās gramatikas jautājumos (kaut gan pēc pieļautajām kļūdām, vairāk gan izskatās, ka tevi pamatskolas eksāmenā knapi izvilka no nesekmības, jo acīs duras gan ar punktu atdalīti salikti sakārtoti un pakārtoti teikumi (priekš kam?), gan kļūdainu vārdu izvēle ("ka" vietā "kad) utt.), gan arī vārdu ne-pareizrakstība), tad arī pats stāsts (?) liekas pliekanāks par pliekanu. Nekas oriģināls, nekas intriģējošs. Arī, liekot fotogrāfijas, ir kaut nedaudz jāpiedomā gan pie tā, kā tas izskatīsies kopā ar blogu kopumā, gan arī, kā tas asociēsies ar tekstu. Pēc pirmā ieraksta, kas parādās, atverot saiti, man vairāk šķita, ka raksta Ķiršu puika, idk.
Jā gados vel esmu tikai uz 20 , eksāmenu knapi izvilku uz 4. Bet pat uz ugunsgrēku scenāriju netiecos ,pat uz gramatiski pareizu komentāru nē. Tikkai tik daudz kā pierakstīt savas mazgadīgās , nu jau pēc jūsu vārdiem- smieklīgās muļķīgas- muļķības . Lai kad novecošu būtu par ko acerēties un iespejams ko secināt. Un viss kas man intresēja no ši bija vai pāris nodaļas no 1-5 kādam var šķist vienkārši intresantas- pēc paša stāsta nevis to kā tas uzrakstīts. Ja es noteikti taisītos kļūt par blogeri tad es vērstos pie gramatikas un pareizrakstības likumiem, kā arī pati vairāk palasītu un paplašinātu vārdu krājumu. Bet pagaidām tā ir dienasgrāmata man , kuru redzu tikai es un ši foruma komentētāji. Un viņai nav tālāki plāni kā palikt dienasgrāmatai. Gan jau kāda raksta tādas , kladē vai datora . Intresanti cik pakartoti , sakatoti teikumi viņai tur ir . un vārdu gramatika
Gan jau kāda raksta tādas , kladē vai datora . Intresanti cik pakartoti , sakatoti teikumi viņai tur ir . un vārdu gramatika
Man šāds rakstīšanas stils bija laikā, kad piedzīvoju pusaudžu krīzes sākšanos jeb 12-13 gados, kad teikumi bija tieši tikpat nesakāroti un bez lielas jēgas. Pat ja svaigu domu vai sasāpējušu problēmu cenšos risināt, rakstot dienasgrāmatā vai uz kādas lapas, tad tāpat rakstu, piedomājot, kur likt komatu vai kādu garšīgāku vārdu izvēlēties. Priekš manis tā ir cieņas izrādīšana pašam sev (bet varbūt man vienkārši patīk, lai viss ir kaut cik sakārtoti un glīti).
Man prieks kad tu cieni sevi , bet es nevarētu piekrist kad es to nedaru. Tikai dažiem ar inerpunkciju un gramatiku iet labi un daži kā es neprot rakst pareizi latviski, un ja pat par "garšīģāku " vardu izvēli iet runa tad jau tas arī ir atkarīgs no vārdu krājuma -kas kuram ir vai nav. Ja sasāpējies gan gabaliņš , piekrītu