Alkoholisms

Tie kas dzer katru dienu vairs nevemj...

Vemj. Varbūt, ka tas atkarīgs no katra individuāli, bet zinu dzērājus, kuri vemj.
Lai nu kā, vēlu meitenei nevilkt garumā - ja runāt ar savu vīrieti, tad drīz, ja nē - nogriez kā ar nazi un nemokies.

Mūc ko kājas nes. Man bij līdzīgi dzīvoju ar alkoholiķi kurš katru dienu solijas vairs nedzert un ka "sāka atlaist" ta vienmēr kadam "draugam" atradās kādi svētki vai cits iemesls iedzeršanai. Likā ka nenormāli viņu mīlu un nevaru bez viņa utt. Tad kad viena reizē jau sāka skriet ar kulakiem virsū nokrita man rozā brilles. Tajā pat vakarā salasīju mantiņas pazvaniju tētim lai atbrauc pakal un padzīvoju kadu laiku pie vecākiem. Sākumā bij grūti, bet ar laiku pierod. Liekas ka uzreiz nakamaja diena pēc šķiršanas mana dzīves kvalitāte uzlabojas. Liels paldies protams jasaka maniem draugiem kas nepameta mani vienu vislaik bij blakām līdz aizmirsu viņu. drīz pec tam iestājos augstskola, ko nekad nebutu izdarijusi ja turpinatu dzivot un tikties ar alkoholiki. atradu ļoti labu darbu un pārcelos uz citu pilsētu. Kopss ta laika citu nopietnu attiecību nav bijis, bet jūto krietni laimīgaka nekā attiecībās.
Tāpēc saku mūc ko kajas nes, tev dzīves kvalitāte uzlabosies uz visiem 100%

Un tu vēl tici viņa solījumiem. Mūc kamērt vēl tevi klapēt nesāk pa pālim.

Alkahols nav ārstējama slimība, var nedzert, bet tā ir visu laiku jāuzpasē, lai piedzeras kārtīgi, lai atpumpē viņu, tad vajag pie narkologa/psihoterapeita aizvest, lai izskalo, iedod tabletītes. Bieži vien alkaholiķi šādā veidā kavē savas problēmas.
Ir pazīstams rados alkaholiķis, kas tiikai pēc nokļūšanas slimnīcā ar sirds mazspēju, piekrita, ka brauks ārstēties, es varu dabūt kontaktus tam ārstam.
1x vai ik pēc 3 mēnešiem šis cilvēks brauc pie tā ārsta (vīrieša), un viņš runā ar viņu, prasa vai gribas iedzert, vai ir depresija, ja ir depresija izraksta antidepresantus.
Ja traki vajag glābt šo cilvēku, tad vari mēģināt, bet rēķinies, ka būs ar to jāsadzīvo visu mūžu, tas nav ārstējams, tas ir uzmanāms un ieskatāms, lai nedzer, vēlāk vai agrāk atsāks dzert, tiklīdz nepieskatīsi, kā mazu bērnu.
Bieži vien alakaholismā ir noteicošais faktors apkārtējie apstākļi. kādi tie ir? vēl vari censties sameklēt personu, kura savā vai viņa ģimenē ir respektējama no viņa puses, lai parunā, to, ka tevi jau sen galvā neņem tas ir vairāk kā skaidrs.

Bļin, nu, kas ir vīriešiem ar to dzeršanu? Pretīgi un nožēlojami (t)
Autores vietā sadotu štangā un ietu prom.

Es arī zinu vienu šitādu pāri. Viņš dzer apm 4-7 dienas nedēļā. Kā kuro reizi. Kad tikko atrada meiteni un viņa draudēja pamest ja dzers, mēdza noturēties pat mēnesi. Vēlāk dzert pa kluso , kāmēr naktsmaiņas. Kad saprata, ka viņa tikai skandalē, pamet un atkal piedod - atsāka dzert vairākas x nedēļā. Tākā vienk draudi,ka aiziesi, nelīdzēs, jo kā piedosi, viss atkārtosies, jo vienk zinās, ka pastrīdēsies un piedosi.
Es iesaku ar tādu savu dzīvi nesaistīt. Tev būs grūti, viņš to neapjēgs.

Tākā vienk draudi,ka aiziesi, nelīdzēs, jo kā piedosi, viss atkārtosies, jo vienk zinās, ka pastrīdēsies un piedosi.

Tas jau atkarīgs no autores rakstura.. ir sievietes, kas savu vārdu tur..
Tāpat arī vīrieši.. kas apsolas nedzert un tomēr nedzer ;)

Protams, bet visdrīzāk, ja sieviete piedos, tas dos viņam zaļo gaismu. Diemžēl ar otra alkoholismu cīnīties ir gandrīz neiespējami.

Alkoholisms ir slimība un tā ir uz visu mūžu. Diemžēl, 99.9% alkoholiķi savus solījumus nepilda un mainīties arī negrib, jo uzskata, ka tā nav atkarība. Arī kodēšanās palīdz tikai uz kādu laiku, līdz viss sākas no jauna un vēl smagākā formā. Un tam, kam ir viena atkarība, bieži nāk klāt arī citas.
Lai cik liela mīlestība šī būtu, esi egoiste un izvēlies sevi, jo, ja draugs turpinās dzer, attiecības būs destruktīvas un degradēs arī Tevi pašu. Daudziem arī ir tendence ievilkt šajā purvā arī otru cilvēku, tādēļ tiešām labāk izbeidz mocīt sevi un šķiries. Jo, kā pati raksti - par šo tēmu esat runājuši vairākkārt un nekas nav mainījies.
Lai veicas! :)

Nu,nu.. 99.9% ir par skarbu teikt.
Diemžēl vai par laimi man apkārt ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, kuri ir uzveikuši savu alkoholismu (un tikai dēļ sievietes stingrā vārda).
Protams, vīrietim ir jābūt arī kādai daļai veselā saprāta, lai saprastu, ka, gan bērns, gan mīļotā sieviete ir pelnījusi patstāvīgu, NORMĀLU vīrieti sev blakus..savādāk jau nu nekā.
Varbūt tikai man tādi zināmi eksemplāri apkārt (rados, draugos) pagadījušies un citur ir skumjāks skats.
Tas, ko es gribu pateikt autorei - ne katrs gadījums ir bezcerīgs, bet arī Tev ir jābūt ar mugurkaulu! ;-)

Vienkārši šāds cilvēks nedrīkst dzert.. ne pilīti.. Ja ar to tiek galā - lieliski :)

Manuprāt, alkoholisms tomēr atšķiras no citām slimībām ar vienu būtisku aspektu: pirmo glāzi potenciālais alkoholiķis allaž izvēlas baudīt pats. Skaidrs, ka daļa populācijas ir ģenētiski predisponēti kļūt atkarīgiem no alkohola lietošanas, bet milzu loma ir arī sociālajai videi.
Alkoholisms, tāpat kā citas atkarības, mēdz ietekmēt ne tikai slimnieka, bet arī viņa tuvāko dzīvi - līdzatkarība. Manuprāt, alkoholiķus nav jāžēlo, bet jāizturas pret tiem skarbi. Kādēļ gan bojāt savu dzīvi, par partneri izvēloties atkarīgu (slimu) cilvēku? Risinājums manā skatījumā ir tikai viens: pamest.

Saprotams,ka cilveks nevar dzert vispar,jo tiklidz Tu atlauj iedzert vienu aliņu ar to ari viss panesas,tad jau Tevi pielauzishu uz vel vienu. Vīrietis jut,ka spej grozit Tevi ka grib. Bet vienmēr ir kadi svetki, draugi vai vienalga kads iemesls iedzeršanai. Cīnos jau ilgi, un saprotu , ka nekas nav lidzams. Ir jaskiras.

Alkoholisms nav ārstējams, ja cilvēks pats to negrib. Ja viņš Tevis dēļ nevar pārstāt, tad tāds cilvēks jāpamet. Nepaliec kopā ar tādu. Bērniem būtu smagi ar tēvu-alkoholiķi, pašai arī būs arvien smagāk. :-)

Alkoholisms nav ārstējams. Ko ir iespējams darīt- piespiest cilvēkam saprast, ka viņš NEDRĪKST dzert alkoholu. Ne velti ir anonīmo alkoholiķu sanāksmes, kur sēž cilvēki, kas nedzer jau 26šus gadus. Tā ir realitāte. Ir svarīgi iestāstīt cilvēkam un likt viņam saprast, ka viņš nav tāds kā citi un viņš NEVAR lietot alkoholu. Ir taču tik daudz lietu, ko mēs jau tāpat sev ikdienā atsakam- mēs neslepkavojam, nebraucam ar mašīnu pāri sarkanajam, mēs nezogam- pat, ja to ļoti vēlamies. Dažiem cilvēkiem vajag arī nedzert- un nedzert vispār. Man ir līdzīgi ar azartspēlēm. Es zinu, ka es nevaru spēlēt azartspēles. Punkts. Jo es uzkāršos. Tāpēc es to nedaru. Pirmās 3 dienas ir pamatīgākās lomkas. Pēc tam mēnesis- jau vieglāk, bet vienalga grūti. Bet pēc tam- galvenais neatsākt. Ar alkoholu ir grūti- to ir iespējams dabūt jebkur un jebkurā diennakts laikā. Turklāt apkārt ir daudz cilvēku ,kas mudina, ka vienu glāzīti jau drikst, vai pie svētkiem šampanieti. Bet alkohola atkarībnieki NEDRIKST! Ne- vienu glāzīti, ne svētkos.

Excite, kā Tev izdodas atturēties no azartspēlēm? Zinu, ka daudziem atkarīgajiem tā ir milzu problēma. Esmu daudzus spēlmaņus pie automātiem: viņi, goda vārds, izskatās pēc zombijiem.
Runājot par alkoholu, varbūt labāk vispār nesākt to lietot nekad dzīvē? Tad arī nebūs grūtību atturēties, jo nevar pietrūkt tā, ko neesi mēģinājis.

Vajag iet kodēties!!!

Ir sievietes, kas paliek ar alkoholiķiem, lai gan visu laiku par tiem sūdzas, jo viņas savā ziņā izbauda šo upura tēlu. Viņas savā ziņā ir tikpat slimas, kā viņu partneris - alkoholiķis.
Ja tu nevēlies sabojāt sev dzīvi - pamet. Alkoholisms ir slimība, bet, ja slimnieks to nevēlas apzināties, palīdzēt neviens nevarēs. Vienīgais, kas viņam var palīdzēt ir viņš pats. Tu tur neko nemainīsi.
Vai arī tu gribi gaidīt, līdz paliksi stāvoklī un bērniem arī būs jāpacieš tāds tēvs? (t)

līdz paliksi stāvoklī

Tad viņa sāks cerēt, ka bērna dēļ pārtrauks

Ir jabūt loti stingram raksturam, lai atmestu dzeršanu.
Katru dienu pēc darba, tas patiešām ir daudz. Cilvēks varbūt netiek galā ar savu dzīvi, vājš raksturā, protams alko visu tikai saasina.