Alkoholisms

Ja cilvēks dzer, tad vismaz ir nauda, ko nodzert. Ja vīrietim ir nauda, tad ir sievietes. Pamet viņu. Viņam viss būs labi.

Es nekad neiesaistītos attiecībās ar alkoholiķi. Tā ir vezuma vilkšana visa mūža garumā.

Nav jau teikts ka viņš ir tā dzēris arī tad kad iepazinās...

Paldies Dievam, man nekad dzīvē nav bijusi pieredze ar alkoholiķiem, ne ģimenē, ne paziņu lokā.
Arī vīrs alkoholu lieto minimāli. Es pat nevaru iedomāties, ko es darītu šādā situācijā, bet tā es noteikti nedzīvotu, ka mīļotais katru dienu pēc darba piedzeras. Kas tā vispār par dzīvi?
Domā par sevi un savu dzīvi, tev tas nav vajadzīgs.
Ja tā problēma būtu mazāka, varbūt varētu ko glābt, bet te izklausās pārāk traki. Katru dienu piedzerties ir vienkārši slimi. Tam cilvēkam vispār kaut kas cits vēl dzīvē eksistē? Kā var iet uz darbu vispār, ja katrs vakars beidzas ar piedzeršanos?

Kā var iet uz darbu vispār, ja katrs vakars beidzas ar piedzeršanos?

Drauga kolēģim tā arī ir. Katru dienu darbā pohains, kavē darbu 1-2 stundas, ja vien protams priekšniecība nav uzbļāvusi virsū. Reizēm jau darbā nopērk aliņus, reizēm pa taisno pēc darba iet uz veikalu. Brauc dzērumā ar mašīnu. Manējais viņu bieži veda uz darbu, bet tagad pilnībā no tā ir atteicies jo nafig viņam jāauklējas ar to puisi, kamēr tas puisis tik čīkst un pīkst par to cik viņam ir slikti, bet neko arī dzīvē nemaina.

jau iepriekš atvainojos par atklāto leksiku, bet parasta runāšana nepalīdzēs, ko citas meitenes te raksta, ja tā arī ir, ka dzer katru dienu pēc darba...vienīgais, kas strādā ir morāli paņemt viņu aiz pautiem un parādīt, ka ja viņš nesāks domāt un kaut ko darīt ar savu alkohola problēmu, tad attiecības izbeigsies.

Aizej no viņa.
Tad vismaz ir iespējamība,ka viņš mainīsies. Vismaz es zinu dažas ģimenes,kur nostrādāja tieši tas,ka sieviete aizgāja..pēc tam jau sagāja atpakaļ kopā. :-)
Tāda runāšana, tukši solījumi nestrādā. Varēsi tā vēl daudzus gadus censties viņu izmainīt,bet viņam pašam tas ir jāgrib. Ja aiziesi,iespējams tā vēlme kaut ko mainīt pašam parādīsies. ;-)

es esmu bijusi šādā situācijā un man ultimāts un čupa milzīgu scēnu palīdzēja problēmas risināšanā. es vienkārši viņu tiešām vispār nežēloju. neņēmu nekur līdzi, sāku visur doties viena, dirsināju par visādiem maziem jautājumiem. un es tiešām sāku pret viņu izturēties kā pret mēslu. principā, stratēģija bija parādīt, cik slikti ir tad, kad otram cilvēkam nepiegriež vērību, kad otrai pusei ir vienalga par puses uzvedību, kas kontekstuāli ir tas pats, kas dzīvot ar dzērāju.
manējam aizgāja tas līdz smadzenēm.
Protams, katrs gadījums ir individuāls, viņam noteikti ir savi iemesli, sava "sakne" šai problēmai, kādu iemeslu dēļ viņš ir sācis dzert, ir jācīnās ar to.
manā gadījumā alkohols bija labsajūtas radītājs un atslābinātājs, bet, ja mājās ir dusmīga sieviete, kas dzīvi pataisa par elli, līdz ko sākas parādās alkohols, tad alkohols lēnām zaudē savu asociāciju ar labsajūtu.
Mana niknā taktika var arī nestrādāt uz Tavu gadījumu.

Ja viņš pats neatzīst, ka ir problēmas ar alkoholu - ej prom, Tu neko nevari izdarīt. Jā, Tu mīli un negribi pamest un, jā, viss pārējais, bet tā sabojāsi dzīvi sev. Tu jau esi līdzatkarīga, tāpēc aiziet būs vēl grūtāk, bet palikt ir vērts tikai tad, ja ir iespēja, ka kaut kas mainīsies, bet kaut kas var mainīties tikai tad, ja viņš pats atzīst, ka ir problēma un, ka ir jāmeklē risinājums.
Un, Dionysus, vemj arī tie, kas dzer katru dienu.

Jūtu tev līdz. Personīgi ar draugu man ir paveicies. Bet ar tēvu gan ir tā čābīgi.
Dzer katru dienu pēc darba, tieši šos pašus aliņus. Brīvdienās aliņi, dažkārt kas stiprāks.
Esmu pati runājusi, cimperlējusies, bļāvusi. Teikusi, ka viņš nodzēris dzīvi un visu tik tālu, ka viņam pat būtu vienalga, ja es skrietu zem mašīnas. Protams pašai smagi noskatīties un parasti šīš sarunas beidzas ar manu izplūšanu asarās. Bet pa cik mans tēvs pēc dabas mierīgs, viņš visu uztver klusējot. Pagriežoties un aizejot gulēt. Tā vienkārši sarunas vidū uzmet.
No viņa arī ir gājusi prom draudzene (nesaprotu ko tā 15 gadus jaunāka ***** viņā ir pat atradusi,) bet nu nelīdz. Nezinu kam būtu jānotiek.. Nav jau tā, ka tēvs slikts cilvēks būtu.. Pati esmu daudz reiz domājusi, kāpēc man nav tik maiga sirds un labsirdība kā viņam.. Bet alkohols ir liels ļaunums..
Tieši šī iemesla dēļ pati nelietoju,
Un pat ja tev ir pietiekami jauns vecums, tad varbūt dari visas radikālās lietas. Lej ārā to dranķi viņa acu priekšā. Slēp pudeles un galu galā vienreiz arī sakravā viņa acu priekšā mantas, lai aizdomājas par sekām

Kā jau šeit minēja, šis cilvēks visdrīzāk nemainīsies tikai tāpat, ka tu viņam pateiksi, ka tik daudz dzert nav labi.
Vienīgais, alkohols uz cilvēkiem iedarbojas ļoti dažādi - kamēr cits tiešām nodzer visu mantu un cilvēka cienīgu izskatu, zaudē darbu un kļūst agresīvs/vienalīdzīgs pret tuvajiem, tikmēr citiem šī regulārā dzeršana visa mūža garumā šķietami neiedragā dzīves kvalitāti - drauga tēvs regulāri visu mūžu vairāk iedzer, bet ir tiešām turīgs, pārvalda vairākus biznesus, dzērumā nekad nepaliek agresīvs (drīzāk vispār nevar pateikt, ka dzēris), arī ar ģimeni daudz pavada laiku un nešķiet, ka kaut kas varētu mainīties uz slikto pusi, jo agrāk viņš esot dzēris vēl daudz vairāk un biežāk un neviena dzīves joma no tā nav cietusi, vienīgais, kas ikdienas dzīvē bijis citādāk - viņš regulāri algoja sev personīgo šoferi.

Dārgā, te nekas nav līdzams. Tava izvēle vai vēlies līdzatkarīgas attiecības.
Cilvēks dzer kad jūtas slikti, dzer lai kaut kādā veidā paspilgtinātu savu rutīnu, ikdienu, atslābinātos no stresa, da vienalga kā. Citi to dara sportojot vai pavadot aktīvus vakarus, citi kas slinkāki - dzerot. Ja tas dzer, tad viņš nav apmierināts ar savu ikdienu un tajā ikdienā esi arī Tu. Tātad rezumē - tu vari darīt ko gribi, bet viņam svarīga neesi.
Ā un tās/tie kas iesaka ej prom. Nebūs!!! Nu Tu aiziesi, šams kaut kādā brīdī piem.sapratīs oi oi oi, ka pazaudējis, ies izlūgsies un Tu piedosi un būsi atpakaļ pie sāniem. A pēc kāda laika, ta tā rutīna atgriežas un glāzīte atkal cilāsies. Aplis!!!!
Tātad - pieņem lēmumu pati priekš sevis. Vai mokies ar viņu (t.i. ne Tu dzīvosi normāli, nedz viņš) vai ej ar mieru, un katrs sāciet savas atsevišķas dzīves, bez atgriešanās iespējām.
Viss esmu runājusi :)))

Mūc no viņa prom, kamēr nav galīgi nodzēris smadzenes un pacēlis roku pret tevi. Alkoholiķi nemainās. Arī dzīvoju ar tādu kopā, izmēģinājos daudz ko, bet jēga nekāda- 2-3 dienas nedzer un aiziet ar lielāku jaudu.. Kad kārtīgi atspārdīja mani, tad sapratu, ka jāmūk prom. Labākais, ko vari darīt- aiziet, kamēr nav par vēlu..

Alkohoslisms ir slimība- vai nu pierunā riisināt problēmu vai bēdz!
Nekāda parunāšana par to, kā es jūtos te nelīdzēs.

Kā, ko darīt? Appreci viņu, uzcērtiet kādus 3/4 bērneļus, varēsi būt kārtējā klasiskā latviešu cietēja Kristīne - Purva bridēja vāķītāja.
Bēdz! Un atpakaļ neskaties. Kamēr viņš ir tikai draugs, vēlāk būs tikai grūtāk. Pati reiz iepinos atiecībās ar spēļu atkarīgo, domāju, ka izglābšu, salabošu.... dzīvē tā nenotiek. Atkarīgie vai nu izglābjas paši vai novelk sev līdz visus apkārtējos.

godīgi? es ietu prom. arī, ja atnāktu krusmāte feja un pateiktu, ka man nekad mūžā nebūs nevienas citas attiecības. reāli, es ietu prom no viņa.
ir pietiekami stāsti gan no radiem, gan paziņām redzēti, nu nevar izauklēt tos alkaholiķus. un kaut kā viņiem tomēr ir šarms vai manipulatora spējas, vienmēr atrod jaukas, skaistas, iejūtīgas sievietes, uz kuru pleca paraudāt un paciest un, kas nekad nevēlas šo vīrieti pazaudēt.
lai arī cik būtu veiksmes stāsti par atturībniekiem, kas sevis vai ģimenes dēļ ir saņēmušies, vairāk ir tādi, kas ar visām minesotas programmām, augstiem amatiem, 4 bērniem un skaistu dzīvi, tomēr vienā mirklī noraujās un visu aizlaiž pa d****.

Alkoholiķis ir slinks egoists. Pārsvarā pat par slinku, lai domātu. Viņa ikdiena sastāv no lielākiem vai mazākiem impulsiem, viņš pat īsti neiedziļinās tajā, ko dara. Vienkārši dara un viss. Tobiš - ja grib dzert, viņš dzer. Tu esi tikai viņa apkalpotāja - sieviete, kas aiz viņa savāks netīrās zeķes un apenes, satīrīs māju pēc kārtējā kodiena, uztaisīs ēst, ko vēl vairāk tādam cilvēkam vajag? Vienīgais brīžos, kad sāc viņu zāģēt, tu viņu reāli traucē, jo viņš negrib tajā visā iedziļināties.
Bet tu pati neesi labāka. Tava pašapziņa ir zemāka par zāli, jo kā lai citādāk izskaidro, kāpēc ķer kaifu no destruktīvām attiecībām? 1) vai nu ģimenē tev jau ir šāda pieredze un, lai gan tu spurojies pretī, daļa no tevis dzeršanu ir pieņēmusi kā normu; 2) tev patīk glābt cilvēkus un mocīt sevi. Nostājies spoguļa priekšā un paskaties uz sevi. Tu arī esi lupata. Jā, varbūt tu nedzer, esi čakla, ej uz darbu, viss ar tevi ir kārtībā. Bet principā tu aptekalē alkašu un viņa vajadzības nostādi augstāk par savām. Pasēdi kādu vakaru un padomā, kādas ir tavas vēlmes nākotnē un cik no tām tu varēsi piepildīt, esot kopā ar atkarībnieku. Ja tev būs ģimene, vai tu vēlies uzaudzināt bērnus vidē, kurās dominē jēgu pārdzēris tēvs? Ko jūs varēsiet nākotnē nopirkt vai arī esi gatava visu pirkt par savu algu, jo vīrietis savējo notērēs alkoholā? Un visi rēķini? Varbūt vēlāk pievienosies arī kredīti, kuri būs tava vīrieša ņemti, jo, visticamāk, kādā brīdī viņš zaudēs darbu un tas būs vienīgais risinājums, kā vēl var dabūt naudu alkoholam. Un tas vēl nav viss, varu pastāstīt, kā trakākos gadījumos notiek alkoholiķa degradācija gadu gaitā. ;) Bet, ja tevi tas viss apmierina, uz priekšu.

Vai nu tu, vai alkohols. Lai izvēlas.

Piekrīu meitenēm!

kapēc viņš dzer?