Mēdzu izteikties/rīkoties diezgan smieklīgi, tāpēc šoreiz padalīšos mazliet. Ne ar pašiem smieklīgākajiem momentiem, bet nu.
Reiz, kādu brīdi dzīvojos pa UK un pašās beigās uzzināju, ka kādu vārdu izrunāju galīgi šķērsām, nozīme mainās dimetrāli. Tātad vārds - groupmate - man skolā iemācīja, ka jāizrunā kā raksta, ja tiek domāts kā - grupas biedri, bet realitātē, jāsaka "grūpmeits", citādāk sanāk ļoti, ļoti smieklīgi (jo sevišķi runājot un stāstot nopietnas lietas, iesākot ar, piemēram - "Me and my groupmates...", es domāju, ka nojaušat, ko nozīmē otrs. :D Bet smieklīgākais tas, ka neilgi pēc uzzināšanas bija valodas eksāmens un aiz pieraduma pateicu otru versiju, tad sevi izlaboju un sāku neveikli smieties, - labi, ka mana sarunas partnere nesaprata par ko, jo arī nebija angļu izcelsmes, bet domāju, ka tie eksaminatori sevi diezgan turēja grožos, lai nesmietos, smaidu gan redzēju daudz plašāku. :D
Pēcāk, Latvijā, neviļus esmu piefiksējusi, ka nepareizo versiju saka daudzi, pat mūsu profesori, vienmēr domāju, vai labot vai nē, jo, kad zin to nozīmes maiņu, var diezgan izsmieties. :)