Izrādās, nevajag izsamist, ja kaislīgas, dzirksteļojošas attiecības kādā brīdī izplēn, tā arī neiedegušas mīlestības sārtu. Gaišreģis Aldis Dreimanis mierina: mums katrai liktenī ir ierakstīti karmiskie cilvēki, ar kuriem lemts satikties, – draugi, kolēģi, klasesbiedri. Arī otra pusīte ir paredzēta no Dieva, un kādā brīdī tu viņu noteikti sastapsi. Arī laiks, cik ilgi sieviete ar vīrieti dzīvo ģimenē, ir karmiski noteikts. Vieni kopā pavada piecpadsmit gadu, otri saskanīgā laulībā dzīvo līdz mūža galam, bet trešajiem ir lemts būt kopā tikai piecus gadus. Kad liktenī ierakstītais kopdzīves periods beidzas, pāris izšķiras. Aldis Dreimanis: ”Atnāk pie manis sieviete un saka: ”Mēs tik labi dzīvojām, viens otru TĀ mīlējām, bet vienā dienā viss beidzās.”– ”Jūsu karmiskais laiks beidzās,” paskaidroju. ”Ko tas nozīmē?” viņa brīnās. ”Tas ir laiks, kas jums abiem ir paredzēts, laiks, kad viens no otra kaut ko gūstat, mācāties, atstrādājiet iepriekšējā dzīvē nopelnīto,” paskaidroju.” Pēc šķiršanās ne visiem lemtas otras laulības. ”Vientuļa sieviete jūtas nelaimīga, jo viņai nav izdevies satikt dzīves pavadoni. Viņa nevar atrast vīrieti nevis tāpēc, ka Latvijā ir stiprā dzimuma deficīts, bet tāpēc, ka savu jaunības limitu ir izsmēlusi ar abortiem, krāpšanu un citiem grēkiem. Sieviete, kurai bijuši septiņpadsmit aborti, man jautā: ”Vai es vēl dzīvē būšu laimīga?” Atbildu, ka es neizsniedzu laimi un, visticamāk, viņa vientuļa nodzīvos visu atlikušo mūžu. Viņa ir šokā: ”Man ir viss – māja, nauda, mašīna.” – ”Viss vienam cilvēkam nav dots,” saku. ”Kad cilvēks pārkāpj pasaules uzbūves principus, Dieva baušļus, viņš mūžu beidz vientulībā vai saslimst.” Brr, skarbi, tomēr pareģi tincinu tālāk – vai mēs varam palaist savu otro pusīti garām? ”Nē!”
Aldis Dreimanis droši saka. ”Nevajag otru cilvēku speciāli meklēt ar sludinājumu vai interneta starpniecību. Vīrietis, kas Latvijā nav varējis satikt savu dzīves sievieti, aizbrauc uz Angliju, strādā siltumnīcā, kur iepazīstas ar brīnišķīgu būtni.
Tas ir liktenis – viņam bija jānobrauc tūkstoš kilometru, lai atrastu dzīves laimi. Likteni, kas ielikts šūpulī, mainīt nevar, arī apmānīt ne. Protams, var eksperimentēt: pabaudīt vienas attiecības, otras, bet tik un tā cilvēks atgriezīsies izejas pozīcijā. Bet tikmēr cauri smilšu pulkstenim būs iztecējuši gadi…”Bieži vien pirmās laulības ir neveiksmīgas, taču, apprecoties otrreiz, cilvēki laimīgi kopā nodzīvo līdz sirmam vecumam. ”Dažiem pirmās attiecības ir kā ģenerālmēģinājums – arī svarcēlājam pirmais paņēmiens ir iesildīšanās, tāpēc svara stienis ir vieglāks. Otrreiz cilvēku vērtējam pēc citiem kritērijiem. Svarīga ir rakstura saderība, jo ar saskaņu gultā vien ir par maz. Ja nav jūtu sindroma, kopā ejama garīgās pilnveidošanās ceļa, kopdzīve nesanāks.”
Dieva klikšķis
Iemīlēšanās periods ir īss. Zinātnieki konstatējuši, ka tas ilgst deviņus mēnešus – tik ilgi, cik mātes miesās attīstās bērniņš. Pēc tam rozā brilles krīt. ”Iemīlēšanās fāzē ir savstarpēja uzmanība, tuvas, mīļas attiecības, harmonija dvēselē,”stāsta Aldis Dreimanis, kas daudz pētījis un analizējis cilvēku saderības principus. «Vīrietis un sieviete ir laimīgi, un viņiem šķiet, ka šī eiforija, jūtu mulsums turpināsies visu mūžu. Ar laiku aizrautība vai nu pāraug mīlestībā, vai rozā brilles aizsvīst un iestājas tumsa. Kad sākas dzīves problēmas, atklājas partneru rakstura atšķirības, ko iepriekš mīlnieki nebija pamanījuši. Pierimst arī trakais seksa laiks, un partneri beidzot pamana, ar ko ir kopā, tā teikt – kur man bija acis, kur es skatījos? Liela nozīme ir horoskopu saderībai. Jebkura zīme var sadzīvot ar jebkuru, ja vīrietis un sieviete ir sasnieguši augstu garīgās attīstības pakāpi. Daudzus interesē, vai attiecībām ar iecerēto ir nākotne. Kad saku – nē, mani neklausa. Ja sieviete mīl vīrieti, viņa nespēj pateikt: viss ir beidzies, kāds Austrumu gudrais teica, ka tu man neesi īstais! Viņi abi iebrien duļķainajā dzīves upē un tad pa glumajiem māla krastiem rāpjas no tās ārā. Pēc tam nāk pie manis un saka: jā, tev bija taisnība. Nav viegli vienā dienā pārcirst Gordija mezglu. Tas arī nav pareizi, jo otra pusīte to var nesaprast.
Intriģējoši Sieviete, kas bieži iemīlas, nevis nevar atrast īsto, bet nezina, ko grib. Šķiet, tas nu beidzot ir īstais, bet pēc laika daiļā būtne kā tauriņš aizlido uz citu ziedu. Pusmūžā, ieskatījusies spogulī, sapīkst – kā tad tā? Citām ir ģimene, bērni, bet es viena kā melna vārna lidoju pa pasauli – laikam esmu nolādēta! Nē, šī sieviete nav noburta. Jo vairāk seksuālo sakaru ar dažādiem partneriem, jo mīlestības koeficients mazinās. Reizēm cilvēks ir kā apmaldījies sevī – nezina, vai partneri grib gultā, vai ar viņu ir garīgs tilts. Vai iespējama kopdzīve bez mīlestības? ”Kad man sieviete saka: varbūt pēc pieciem gadiem savu vīru iemīlēšu, kratu pirkstu un saka: necenties, tas nenotiks! Viņš tev būs labs draugs, lielisks tēvs bērniem, bet jūtas, tā iekšējā eksplozija ir vai nu uzreiz, vai to nebūs nekad. Var pierast pie vīrieša – viņš ir labs cilvēks, nedzer, gādā par ģimeni, ar viņu ir patīkami iziet sabiedrībā, draudzenes apskauž, sievasmātei patīk –, bet nav tā klikšķa. Klikšķis ir Dieva dots. Ja tā nav, pāris velk savu dzīvi, vecumdienās sieviete piepeši apjauš, ka dzīvē nav mīlējusi. Viņai kļūst žēl nodzīvoto gadu. Iespējams, jaunībā viņai ir bijis karmiski noliktais vīrietis, bet viņa izvēlējās toreiz pieņemamāku partiju. Pazīstu vīrieti, kas ir precējies septiņas reizes un tikai pēdējās laulībās radis piepildījumu – ar otru pusīti tagad dejo veco ļaužu kolektīvā, ceļo. ”Kur tu, Anna, biji agrāk? Kā mēs būtu padzīvojuši!” viņš sajūsmā par savu pavadoni saka. Anna atbild: ”Es biju pie Pētera!” Jaunībā viņš nebūtu ar Annu laimīgs, jo viņam bija cita dzīves uztvere, sapratne. Katram dzīvē ir posms, kad viņš ir ļoti laimīgs, tomēr maz ir pāru, kas laulības dzīvē gūst piepildījumu. Mīlestība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas dod spēku un pārliecību, kamdēļ mēs dzīvojam. Ģimene un bērni dod sparu pārvarēt grūtības, pilnveidoties, iet uz priekšu. Vientuļi cilvēki ir nelaimīgi, grūtsirdīgi, psiholoģiski nomākti.”
Kiskismau @ 01.04.2021 08:45Un ir cilvēki kuri palīdz citiem, nodarbojas ar labdarību utt. bet viņiem nav mīlestības. Tad sanāk ka esi grēkojis citā dzīvē un šajā dzīvē pat darot labu to nevar izlabot un tā pat nebūs mīlestības?