Par daudz? Vai var būt?

Nozīme paliek nozīme. Cita lieta ir sajūtas dzirdot.

Vispār tas ir atkarīgs no katra cilvēka, man nevajag pastāvīgu uzmanību, draugam arī nē, bet toties abi esam ļoti fiziski saistīti, gribās gan pabučoties, gan samīļoties. Nav tāds par daudz, kamēr abiem ir vienāds uzmanības līmenis, ja vienam gribēsies atpūsties, bet otrs visu laiku izrādīs savu mīļumu, var sākt rasties problēmas.

Man šie vārdi burvību nav zaudējuši arī pēc gadiem ilgas atkārtošanas, sajūtas ir tādas pašas.

Mans draugs var man to pateikt kaut vai miljons reizes vienā dienā, neko tas nemazinās. :D

vai var būt pārāk bieži "Es Tevi mīlu" teikts, par biežu samīļots, noskūpstīts, neesot līdzās, par biežu rakstīts otram?

Tos trīs vārdus dzirdēt katru dienu vai nedēļu pavisam nav priekš manis. Samīļošanās, skūpsti gan, manuprāt nevar būt par daudz, ja abiem ir tauriņu periods. Ja kādam no pāra vilkme uz otru nav tik liela, tad, protams, viņam nebūs vēlmes daudz mīļoties.

Ar mīļošanos es domāju apskāvienus, pieskārienus. Saldu vārdu dūdošanas nekad nav patikušas.

Samīļoties un skūpstīties nekad nevar būt par daudz.
Bet jā, mani kaitinātu šeit pieminētā mūžīgā dūdošana, nebeidzami zvani un īsziņas, un manuprāt arī vārdus "es tevi mīlu" izdzirdot zūd tās īpašās sajūtas, ja tos atkārto pārāk bieži nē, tas nezaudē sav jēgu, bet garšu gan.
Pirmais Roberta komentārs ir patiesi lielisks :-D

Piekrītu Artijai. Kas par daudz, tas par skādi.

Es arī piekrītu "kas par daudz, tas par skādi". Iesākumā draugs bija supermīlīgs nepārtraukti uķipuķi, sms 10x stundas laikā, pēc darba garās maiņas, ierodoties mājās, pulkst 22.00 gribu vienkārši apgulties gultā, lai mani apķer un aizmigt, nevis vēl stundām ilgi tur mīļoties un spaidīties pa to gultu.
Personīgi, es, ļoti nogurstu no tādiem pārspīlētiem jūtu uzplūdiem. Jā, man draugs ir mīļš, bet man pilnīgi pietiek ar 1 jauku sms no rīta, un kādu zvanu pa dienu, nevis ik pēc 10min atnāk ziņa- ko dari?p.s.es tevi mīlu.
Pārējo arī ar mēru, protams, apskaujamies utt, bet tā entā stundu kaklā karāšanās nav priekš manis.

Personīgi, es, ļoti nogurstu no tādiem pārspīlētiem jūtu uzplūdiem.

Piekrītu, man apmēram tāpat.
Protams, ļoti patīk apskāvieni, pieskaršanās kopumā utt., bet, ja katru dienu dzirdētu, kā mani mīl, es sajuktu prātā :D Daudz vairāk novērtēju fizisko kontaktu, rūpes, nekā dzirdēt nepārtraukti visādas it kā mīļas, bet salkanas lietas, kas liek noskurināties visai bieži. Laikam neesmu no tām, kas mīl ar ausīm :D

Cilvēki ir dažādi. Ja abiem cilvēkiem patīk izrādīt mīlestību vienam pret otru un tas otram cilvēkam pilnībā netraucē, tad lai tik turpina to darīt.

Tā problēma jau ir tajā ka bieži vien viens mēdz izrādīt emocijas vairāk nekā otrs. Draugs vienmēr bijis mīļš un uķinās ap mani, tur pretī man patīk mana personīgā zona reizēm, kad ne uķinās man apkārt ne neko. Godīgi sakot, reizēm tomēr ir ļoti jauki ka viņš pielien negaidīti mīļoties un tad kā dēle piesūcas :-D

Mums ar draugu ir kā tajā anekdotē: Vienu reizi pateicu, ka mīlu. Ja kas mainīsies- pateikšu.
Labi, tik pārspīlēti gan nav, bet nu nesakam bieži savas jūtas.

Mīļus vārdus sakam katru dienu,jo mīlam taču viens otru!(l)8-)

Vai, man nekad nevar būt par daudz mīļuma :D Tāda nu es esmu, visu laiku varu mīļoties.
Vienīgi, ja man drukātu sms nepārtraukti darba laikā, tas gan nokaitinātu. Bet tā visu pārējo man dodiet pēc iespējas vairāk. Vīrs man patrāpījies salīdzinoši mīļš un abiem vajag to mīļumu līdzīgā daudzumā. Jāsaka gan, ka nepārtraukti mēs nečubinamies, tāpat arī sabiedrībā esot nemiļojamies visu laiku ( nepatīka, ka citi tā dara ), bet tomēr katru dienu es dzirdu un redzu, ka mani mīl, tāpat arī es to izrādu. Mums ne vārdi, ne darbi, kas apliecina mīlestību, savu burvību nezaudē it nemaz.
Kā bija taurenīši vēderā pirms 10 gadiem, kad sākām draudzēties, tā ir joprojām.

Teikšu tā-ja tu mīli pa īstam un tevi mīl pa īstam, tad mīlestības izteiksmju nevar būt par daudz (l)

Mēs, piemēram, vispār nesakām "es tevi mīlu", šķiet bezjēdzīgi, jo to sajust ir daudz jaukāk, tā kā cilvēki dažādi, kādam pietiks 1x mūžā pateikt to partnerim, cits teiks vairākas reizes dienā...

Man tie vārdi ir īpaši un es tomēr uzskatu ka sakot tos bieži,tie zaudē vērtību un jēgu. Manuprāt tie ir jāsaka tikai īpašos brīzos.

Visās iepriekšējās attiecībās man pietrūka mīļuma un arī pati to neizrādīju, līdz ar to toreiz domāju, ka tas ir normāli - neizrādīt savas jūtas, lai gan pati jutu, ka kaut kā pietrūkst. Bet tagad man ir vīrietis, kurš nebaidās izrādīt mīļumu un dara to bieži, biežāk kā es, tā kā tagad esmu pieradināta pie visādām mīļuma izpausmēm un man vismaz reizi dienā vajag kārtīgi samīļoties. (l)