Sveikas! Manai māsai ir kaut kāda novirze uz uzacu raustīšanu. Pēdējo divu gadu laikā uzacu kā normālam cilvēkam viņai nav bijušas. Es zinu, ka ir slimība, kad rauj matus un ēd tos, bet viņai ir savādāk, viņa rausta tos ar nagu knaiblēm, jo visas pincetes mēs esam izmetuši, bet redz kā pat iemācījusies ar kaut ko citu. Pati arī pēc tam raud, ka uzacu nav, bet kāpēc rausta nevar saprast, un knibina ārā tos matiņus, kurus vēl nevar izraut, bet nevar izturēt, ka viņš tur ir. Es zinu, ka pie ārsta viņa nav vērsusies, jo kauns. Vecākus un mani arī neklausa, neko izdarīt nevaram. Viņai jau 27 gadi. No mājām iziet ir problēma, jo pirms tam it jāzīmē uzacis ar zīmuli, tas viņai aizņem daudz laika. Kad taisās uz darbu, ceļās kādas 3 stundas agrāk dēļ uzacīm, visi vēl guļ, bet viņa zīmē. Pie tam viņai ir attiecības, normāla dzīve, tā vismaz izskatās no malas, tāpēc visi ir neziņā, kāpēc viņa tā dara. Kā vēl viņai var palīdzēt? Uz aizrādījumiem sāk stipri dusmoties un iet prom. Man bail, ka pēc kāda laika viņai pat nebūs vairs ko raustīt, jo nekas vairs neaugs.:-(
35
