Esmu gājusi no vecrīgas un ādažiem ar kājām, tikai tāpēc,ka es čalim bārā pateicu, ka to spēju un viņš pateica davaj ejam, uz ko es vēl vairāk iespītējos un paziņoju,ka pierādīšu un iešu viena.
Man draugi dzīvo uz Merķeļa ielas un kad vienu vakaru gribēju doties mājās izdomāju iziet caur Vērmanīti-nu.jā, sākās kā pasakā, dziedot, dejojot un dungojot ar putniņiem (jo nez kāpēc es griezos pa rinķi domājot ka esmu kāda labā meža feja) un beidzās ar divu bomžu uzklausītu dzīves stāstu.
Un trešajā reizē, toreiz vēl no balticbeachparty laikiem braucot mājās, mēs ar draugiem dzērām un vienā mirklī viens puisis pieceļās un sāk mani bildināt.ok mums pārējiem smiekli, līdz brīdim kad viņš ļoti nipietni paziņo ja nepieņemšot bildinājumu viņš izleks no sabiedriskā busiņa...
601
