Dzēruma muļķības

cmoon... nu WTF ?? (t)(t)(t)
Labāk paklusēt, šādās tēmas..

viens ko varu pateikt.. totāli debīlākais.. - aizmigu mocim pie stūres... reāli.. sāpīgi

Pirms daudziem gadiem mums bija kaimiņš - pavecāks kungs -, kas dzērumā bieži urinēja uz nama priekšā esošajiem puķu podiem. Tantei Čībai vēl ir, kur tiekties savās reibuma dēkās.

Ar draudzeni lūdzāmies mentiem, lai aizved mūs mājās.
Ar māsīcu kaut kādiem lauku puikām Zaļumballē vienkārši ņēmām viskiju no rokām ārā un dzērām. Nākamajā rītā brīnījāmies kā mums kāds pa tāsi neiedeva.
Staigājusi ziemā pa Vecrīgu bez kurpēm un ne tikai vienu reizi, un ne tikai pa Vecrīgu. :-D
Ziemā, viena pati līdu bedrē zem balkona pēc kaķēna, kurš nežēlīgi ņaudēja un aiznesu mājās. Vēlāk gan viņš uz laukiem aizceļoja, tagad veiksmīgi kūtī dzīvo. Vismaz acis izārstējām. :-D
Ar vairākām meitenēm aizbraucām uz lauku balli, izdomājām mājās nebraukt un palikām svešā siena šķūnī, jo nebija neviena pazīstama pie kura tik daudzām pārnakšņot.
Kad patin filmu atpakaļ, tad diezgan daudz ko interesantu var atcerēties, bet neko TIK apkaunojošu, ka man tagad kauns būtu - gan neesmu darījusi.
Labprāt palasītu citus stāstiņus. :D

Laikam trakākais ir bijis 9.klasē (tā bija pirmā reize, kad lietoju daudz alkohola) - bijām ekskursijā ar nakšņošanu viesnīcā, ar vairākām meitenēm visu nakti klauvējāmies pie skolotāju numuriņa durvīm un bēgām atpakaļ uz savu numuriņu, izlikāmies, ka guļam... beigās mūs pieķēra un dusmīga skolotāja vienu meiteni aiz kājām izvilka no gultas :-D
Vēl studiju laikā kojās ar zobupastām apzīmējām apmaiņas studentu stāvā istabiņu durvis (idejas iniciatore bija apmaiņas studente, pie kuras aizsēdējāmies :-D)
Pagaidām nenāk prātā nekas cits pārāk traks, parasti iedzerot esmu ļoti ieturēta, pat skaļi neuzvedos un nekādas muļķības nedaru.

Vislabāk dzērumā ir braukt pa ielām ar atkritumu konteineru.

skolas ballē dejoju baletu, kādā zaļumballē salauzu soliņu..:-D

9. klasē muku no skolotājas pa maz mazītiņu lodziņu ar lēcienu. Lodziņš, nu nezinu, izlīst tā pat pa viņu nevarētu, ja rokas būtu gar sāniem iesprūstu, vēl tagad domāju, kā es vispār tajā lodziņā trāpiju un nesatraumējos nonākot otrā pusē. Ir staigāts pa parku krūšturī kopā ar draudzeni, sāka līt un mēs izdomājām izbaudīt lietu. Bet kopumā neko tādu šausmīgi ievērības cienīgu es neatceros.

Esmu loti daudz mulkibu sadarijusi dzerumaa gan smiekligaslietas un spontanas, gan pavisam briesmigi lamajusies pa ielu. Baigi gruti pat visu atcereties. Vairs ari taa nedzeru..katra zinaa brinos ka .,piemeram, rakstot speju ari pamatigaa vafelee uzrakstit latviski kur pienaakas un angliski,kur rakstu angliski.

Koju laikos bijuši daudz un dažādi atgadījumi. Ziemā bija slinkums iet apkārt stadionam,tāpēc līdu pār nožogojumu un pār stadionu īsāks ceļš,bet tur sniegs līdz ceļgaliem,un kājās bija kedas :-D cik reizes Vecrīgā nav radušās idejas ar kājām iet uz Juglu, bet pa ceļam jau uzradās jauni plāni ballītes turpinājumam.
Vienreiz kārtīgā žvingulī sastrīdējās ar (bijušo) draugu,tad paņēmu savu kaķi un naktī ar nakts autobusu braucu uz māju :-D lieki piebilst, c ik neizpratnes pilni skatieni bija, 3.00 naktī staigāju pa ielām ar kaķi azotē/saitīti :-D
Paldies par diskusiju,sāku atsvaidzināt vidusskolas un koju atmiņas(s)

minkinjsh, tā smejos, iedomājoties to skatu, staigājot naktī ar kaķi :-D Un varu iedomāties arī neizpratnes pilnos skatienus no kaķa :-D
Trako ballīšu laikos tik daudz kas sadarīts, ka drusku kauns šo to atceroties :-D Arī tagad joprojām gadās, un nejau vienmēr vainīgs pārāk liels alkohola daudzums :-D

Dzērumā gribēju piezvanīm Mārim. Atradu telefonā kaut ko uz M burta (acis vairs skaidri nerādīja), zvanu, bet tur paceļ sieviete- ņēmu un izlamāju to ma...ku, kas "mana" Māra trubu pacēla. Nākamajā rītā zvanīja mamma un prasīja, kapēc es viņai zvanu 3jos naktī un lamāju no panskām ārā:D

Par to kaki laikam jau smiekligi...izskatijas.

Vislielākais kauns par to, ka dzērumā savam ex uzrakstīju garu un plašu vēstuli par to cik ļoti viņu vēl mīlu. Uz rīta pusi, kad nedaudz atžirgu, rakstīju nākamo, ar lūgumu, lai viņš to iepriekšējo nelasa.:-D To, protams, viņš pēc tam teicās nepamanījis un nejauši izlasījis.
Bet vismaz dabūju mācību dzērumā neko un nevienam nerakstīt.

Oi, kas tik nav bijis tīņu gados un arī vēlāk. :D Pēdējais tāds, kas palicis prātā - ārā ziema, bet es izvēlos no Vecrīgas iet ar kājām uz mājām Valdemāra ielā, cerot, ka aukstā laika dēļ nedaudz atžirgšu. Tolaik vēl biju zaļš gurķis Rīgā un no galvas zināju tikai to maršrutu pa kuru ikdienā pārvietojos ar 11.tramvaju. Tā nu izvēlējos sekot tramvaja sliedēm, skaidri zinādama, ka tad nenovirzīšos no kursa. Lieki piebilst, ka tā vietā, lai no Vecrīgas ejot taisni pa Valdemāra ielu es līdz savām mājām būtu tikusi ~20 minūšu laikā, es devos pa 11.tramvaja pēdām sākumā ejot pa Barona ielu, tad pie Bērnu Pasaules griežoties un dodoties uz Brīvības ielas pusi un prom pa Miera ielu. Mana pietura tolaik būtu bijusi Mēness iela, taču es, protams, tikai sekoju tramvajam, bet ārā ziema, tumšs, pašai vēl līdzi sidrs ar kuru pa ceļam iestiprināties, lai siltāk. Beigu beigās attapos pieturā Brāļa kapi, uzreiz zvanīju dzīvokļa biedrenei un kliedzu, ka sēžu pieturā, jo sliedes mani atveda uz kapiem. :D Pakaļ atbrauca abi dzīvokļa biedri, taču pašai pēc tam, klausoties stāstu par to, cik izmisušā balsī esmu klausulē kliegusi, ka esmu attapusies kapos, pašai bija gan kauns, gan smiekli nāca. :D

daudz muļķības sadarītas....:-D
* ar draudzeni vecrīgā pie viesnīcas iepazināmies ar diviem arzemniekiem...pie viņiem izdzērām visu alko izbaudijām masāžas... un aizlaidāmies...kamēr viņi gaidija,kad nāksim atpakaļ lai darītu kautko....
tājā pat naktī vēl patusējām....un uz rīta pusi devāmies uz mājām,bet līdz mājām tā arī netikām....garām brauca tā riteņkariete...:-D tur divi krievi un ruki verh dziesmas uz pilnu klapi....protams mūs pasauca,un devāmies izbraucienā dziedādami pa visu vecrīgu.... tam sekoja brauciens uz krieva dāču,kur tika turpināts viss...ar pudeles griešanu un alko....tad viens izdomāja,ka varētu taisīt grupņiku...(s) protams pārbijusies kā losene sāku bimbāt...un tinos prom....:-D ar to draudzeni kura mani uz šo visu pierunāja nu vairs nekontaktējos...:-D

tb Brāļu kapi

dziedāšana pie rockkafe ar ielu muzikantiem arī bija kā bija...:-D
Pusaudžu gados barā ejot dzēruši ieraudzijām ka menti pie mums piestāj....aizlaidāmies visi....tas nekas,ka puse pilngadīgie...līdām kautkādos krūmos slēpāmies....beigās izrādijās draugam (kurš arī bēga) tas ments bija pazīstams un vienkārši gribēja apsveicināties....:-(

Atceros vienu gadijumu ar draudzeni sedejam fonteina un dzeram. It kaa viss bija ok. Pienaaca akut kadi viriesi un piesejas. Gribeja lai ejam dzert ar viniem. Toreiz jaunibas stulbumaa aizgajam dzert pie viniem. It aka viss akrtibaa. Sezam spelejam akrtis, dzeram, klausamies muziku. Tad viens no viriesiem kaut ko saak teikt ka neesot atsleegas un esam visi ieslegti ,jo atslega pazudusi un pa ankti mums tur japarnaksno. Tad nu samejie kaut kur aizgaaja un es izdomaaju ka jaamuk prom. Parliecinaaju draudzeni nakt man lidza. Negribeju pamest vinu. Taa nu atveru logu (pirmais stavs) izrapamies araa un kaut kur aizskrejam kur acis rada Tas bija Karostaa un dzivojam centraa. Galu galaa beigas dabujam taksi un samaksaaju apr to viss ebidzas labi.

Jaunākos gados bieži pēc ballītēm likās, ka ir no kauna jālien zemē, drausmas u.t.t., bet nu patiesībā, ja tagad ar tagadējo prātu un pieredzi atceras un padomā par "tiem laikiem", tad nekas jau TĀDS nav sadarīts.
Viens atgadījums gan palicis atmiņā, atceroties smiekli. Braucām ar draugu no viena pasākuma mājās ar taxi, bet, protams, visa nauda iztērēta. Tad nu taksistam pateicām nepareizu adresi netālu no drauga mājas, principā, gandrīz blakus mājā. Pieveda mūs, teicām, ka ieiesim pēc naudas. Drauga kaimiņam vārti bija vaļā, tad nu abi divi iegājām pa vārtiem pagalmā un paslēpāmies pie garāžas ar krūmiem. Gaidījām, kad taksists aizbrauks, bet nekā, gaidīja mūs ar naudu nākam. Nu neko, papīpināja, papīpināja un aizbrauca. Paldies Dievam cilvēki, kas dzīvo tajā mājā nepiecēlās un neiznāca pagalmā. :-D
Tad daudzas ballītes beigušās ar garu, garu iešanu ar kājām mājās no visneiedomājamākajām vietām. Kaut kā patika staigāt agrāk. Haha. :-D