Nespēju mammai atzīties par netradicionālu orientāciju.

 
Reitings 20
Reģ: 27.05.2015
Esmu kopā ar meiteni 3 gadus. Un arī prims tam biju attiecībās ar sievietēm. Man ir bijušas īslaicīgas attiecības arī ar vīriešiem, bet tas nebija nekas nopietns. Sevis mānīšana, nekas vairāk.
Man patīk sievites. Es to vienmēr esmu zinājusi, arī tad, kad pati sev to mēģināju noliegt un cerēju, ka es būšu "normāla", ka varu būt. Es sevi lauzu, kā mācēju. Līdz iemīlējos. Mēs dzīvojam kopā. Viss ir lieliski, bet...
Mamma uzdod jautājumus ar vien biežāk. Man ir 25, neviens pusis nav bijis. Protams, viņai rodas jautājumi un aizdomas. Es vienmēr cerēju, ka pienāks diena, kad viņa pati uzsāks šo sarunu, ka tā nebūs jaauzsāk man. Man nav drosmes. Es badījos no šīs sarunas, kā no uguns. Izvairos no tēmām, kas skar manas attiecības un netīšām varētu aizvest pie šī jautājuma cilāšanas.
Līdz vienu dienu mamma man piezvanīja un sarunas vidū pēkšņi pajautāja: "Vai jums abām ir attiecības?".
Man apstājās sirds. Es gaidīju, kad šis jautājums izskanēs, bet, kad to sadzirdēju, mani pārņēma bailes un panika. Un viss ko es varēju pateikt: "Kas tas par jautājumu?" Mamma turpināja mani tincināt sakot: "Bet tā izskatās. Tā uzvedās cilvēki, kuri ir kopā. Man taču ir jāzina, ar ko rēķināties, kā reaģēt. Gribu zināt vai man būs mazbērni." Viņa runāja un teica tik daudz, ka pusi vairs neatceros. Es paelpot nevarēju un gribēju izzusts, pazust, nebūt. Es nespēju pateikt neko. Pateicu: "Nē!" Un ātri mēģināju sarunu pārtraukt.
Jūtos nožēlojami. Man ir bail. Goda vārds. Es nekad, nekad vairs negribu par to runāt. Es nespēju, es esmu gļēva. Man bail salauzt mammas sirdi, sagraut viņas ilūzijas part mani. Man ir bail no tā, ka es neesmu perfekta. Man gribas raudāt un pazust.
06.07.2016 23:01 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
greengreen vari sakuma meginat izrunaties ar to savu draudzeni un apmeram pakautat kaa vinas mamma to uznema. Katraa zinaa iesaac ar to ka pasaki mammai ka mili vinu un ka ir kaut kas svarigs jaasaka un tad turpini.
07.07.2016 00:48 |
 
Reitings 1584
Reģ: 29.05.2016
MADasaHATTER :-D
07.07.2016 00:48 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Likteni, a kas tik smiekligs?:D
07.07.2016 01:09 |
 
Reitings 1584
Reģ: 29.05.2016
Kāpēc jums visas tēmas jāpiesārņo ar nevajadzīgu info?(t):-D
Kas smieklīgs? Tas, ka šeit tu esi atvērta uz visādām perversām domām, bet dzīvē tieši pretēji sarksti un pat drauga priekšā kautrējies izģērbties:-D Nu tad viss jādara tumsiņā:-P:-D
Labi, es ākstos;-) Pats esmu līdzīgs tev...dzīvē sarkstu, internetā brīvāk rakstu, lai gan nejūtos tik brīvi runādams par šādām tēmām, it īpaši šādā forumā kur meitenes...kaut kā nepareizi liekas. Starp večiem tomēr vieglāk kādu neķītru domu izpļaut:-D manī iekšē sēž stereotips, ka meitenes tomēr ir tā teikt maigākas,lai gan realitātē tā nav:'-(:-D
07.07.2016 01:17 |
 
Reitings 20
Reģ: 27.05.2015
Te visas tēmas agri vai vēlu aiziet neceļos.
07.07.2016 10:19 |
 
Reitings 615
Reģ: 19.05.2014
green
Kā būtu, ja mammai uzrakstītu vēstuli? Izlikt uz papīra emocijas būs vieglāk, nekā pa tiešo visu izstāstīt. Arī mammai, iespējams, būs vieglāk.
Vēstulē minēt iemeslus, to, cik laimīga esi, ka tas nav jaunības dullums- nu, visu ,ko esi ar mieru izstāstīt, tad arī nebūs tik daudz jautājumu, kurus pagaidām, iespējams, tev vēl nav ērti pārrunāt ar mammu.
07.07.2016 10:22 |
 
10 gadi
Reitings 1925
Reģ: 02.07.2009
Domāju, ka šādās lietās jāklausa savai sirdsbalsij - ja vēl nevari visu atklāti pateikt tete a tete, tad nav arī jāsaka. Nāks laiks - gan varēsi. Vai, janevarēsi pateikt skaidri un gaiši, būsi spējīga likt viņai visu saprast tāpat.
Pazīstu cilvēkus, kuri joprojām nespēj brīvi par to izteikties - pat tuviem draugiem ne. Jūtams, ka viņus tas nomāc, tāpēc, lai arī iesaku klausīt sev, tomēr arī padomā, vai ir vērts dzīvot ar tādu smagumu iekšienē ļoti ilgu laiku. Domāju, ka lai nu kam - bet, agrāk vai vēlāk, - mammai un vispār vecākiem, ir jāvar pateikt. Tikai tev tam jāsagatavojas un jājūt sevī, kad esi pietiekami stipra, lai to spētu.
Izdošanos! :-)
07.07.2016 10:35 |
 
Reitings 688
Reģ: 19.04.2015
Jā, krievu slengā to vietu tiešām sauc par vareņiku, un vēl pasakiet, ka nav kaut kāda līdzība, ir gan. Arī par pelmeni un peļmešku sauc.
Atvaino, autore, ka ne pa tēmu.
Tava māte to jau nojaušu, es pat teiktu, saprot, viņa vienkārši to grib dzirdēt, lai beidzot ir skaidrība. Tav tak nav jāsaka, jā esmu lesbiete. Tu taču tā arī vari teikt - jā esmu attiecībās ar sievieti, bet es neko līdz galam neesmu izlēmusi pati, es nezinu, kas būs tālāk. Viss.
Un jā, arī viendzimuma pāros ir bērni. Turklāt arī tradicionālajās attiecībās ne vienmēr dzimst bērni - citi paši tos negrīb, citi nevar, veselības problēmu dēļ.
Rapper labāk visariku ierautu.
07.07.2016 10:44 |
 
Reitings 638
Reģ: 29.01.2009
Kalifornijas ideja par vestuli var but labs rinisajums.
Jā, mani nepamet sajūta, ka es būšu pievīlusi mammu. Es vienmēr esmu gribējsui būt perfekts bērns saviem vecākiem. Vienmēr esmu gribējusi, lai viņi lepojas. Es baidos sagraut mammas cerības. Nopietni. Es zinu, ka tas izklausās bērnišķīgi un dumi, bet tā es jūtos.

Ja tiesam velies tik skaidriba un rast sirdsmieru, tad tev ir jadefine konkretak no ka tiesi tev ir bail, kas tavas acis ir vilsanas, un kapec, lai vina ar tevi nelepotos? tu esi pieaugusi, sveiksmiga sieviete, milosas attiecibas!? sagraut ceribas? par ko- mazberniem, bet ta tacu nav problema, ja vien tu nevelies bernus un tad tas ir pavisam cits jautajums, ka tyava orientacija!
sajutam nav vecuma un gudribas ierobezojumu, vienigais noteikums ir patiesiba!:)
Man ir grūti pieņemt pašai sevi dažreiz.

varbut seit slepjas ista problema!? ja tu nespej pienemt sevi lidz galam, tad ka lai tu prezente sevi citam cilvekam, ka lai tu atklajies, ja neesi drosa par to, ko velies atkalt!??
es ieteiktu tev so jautajumu par "ka pateikt mammai" vel necilat kadu laiku, bet padzivot sev un atast savu parliecibu, ka tavas izveles ir tas, ko tu velies un tev sajusties drosai par tam!
dzivo! baudi to, kas esi! priecajies! dalies ar lidzcilvekiem priekos! un ari ar mammu, dalies ar savu klatbutni!! ar saviem prieksiem, ar savu dzivi!! tev nav nekas jastasta, ja konkreti bruk virsu, tat vienkarsi pasaki" ka neesi vel gatava par so temu runat" un viss!
07.07.2016 10:49 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Es domāju arī to, ka tieši tāpēc daudzi ir aizbēgušu strādāt uz ārzemēm. Tieši šā iemesla dēļ.
Daudziem šeit šādus cilvēkus nepieņem.
Ārzemēs brīvāka atmosfēra.
07.07.2016 12:09 |
 
Reitings 10509
Reģ: 13.12.2009
Kaut kas tajā vareņikā ir :-D
07.07.2016 12:11 |
 
Reitings 10509
Reģ: 13.12.2009
Bet ja nopietni.
Žēl ka tu nobijies un pateici - nē.
Tagad vari uzrakstit sms : mammīt teva nojauta par attiecībām ir pareiza. :-)
07.07.2016 12:14 |
 
Reitings 204
Reģ: 06.07.2016
Kā mamma var nepieņemt ?! (t)(t)
Neesi mīkstā!
07.07.2016 12:16 |
 
Reitings 10509
Reģ: 13.12.2009
Par mazbērniem.
Sievietēm ar bērniem ir vienkāršāk, tā teik nēsat jau geju pāris.
07.07.2016 12:16 |
 
Reitings 1584
Reģ: 29.05.2016
Par vēstuli laba ideja, tikai ieteiktu dot personiski rokās. Uz papīra vieglāk izlikt vārdus, sajūtas:-) Domāju, ka māte saprastu tādā veidā, ka tev grūti par to runāt, un pārāk neuzbāztos. Tāpēc, jā tā ir zelta ideja, ko te pasvieda.
vēl pasakiet, ka nav kaut kāda līdzība, ir gan

Nu nu...beigās arī saskatīju, bet ja vnk uzmet acis, tad neredzu...
Bet izskatās, ka esmu atpalicis žargonismā, pirmoreiz dzirdu šādus apzīmējumus. Atceros, ka 9. klasē bioloģijā, kad mācīja par dzimumorgāniem viņa minēja dažus slenga vārdus kā apzīmē, bet nu tie bija tradicionālie. Velns vien zina kādā vidē jūs apgrozāties, ka vagīnu salīdzina ar pelmeni, man tas nekad neienāktu prātā:-D bet katram savs;-)
07.07.2016 12:30 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Sāc varbūt ar sevis pieņemšanu. Man ir tāda sajūta, ka tu sevi līdz galam neesi pieņēmusi, tāpēc arī nevari atklāti atzīt savu orientāciju. No sākuma par to gribēs runāt mamma, pēc tam pabakstīs kāds cits tālāks vai tuvāks radinieks, nevar taču katru reizi stostīties un bēgt prom. Tā taču esi tu. Un tu nevari neko izmainīt. Vai nu tu nes savu identitāti ar lepnumu, vai arī nolien dziļi pazemē. Normālam cilvēkam būs vienalga, ar ko tu guli. Ne jau orientācija diktē tavu dzīvi. Tu arī neesi mammai neko parādā - ne mazbērnus, ne paskaidrojumus. Varbūt viņa būs vīlusies, bet tā ir viņas darīšana.
07.07.2016 15:03 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
man jau šķiet, ka mamma pieņems agri vai vēlu. Ja mīli bērnu, tad mīli to tādu, kāds viņš ir. Jā, var būt nesapratne, vilšanās, asaras, bet svarīgākais tāpat tavai mammai būs, lai esi laimīga. Un, iespējams, ka viņa tāpat sen, sen to jau nojauš un kaut kur dziļi sirdī ir samierinājusies. Varbūt viņu sāpina tieši tas, ka nespēj uzticēties un izstāstīt, kā ir? Un kad izstāstīsi, vieglāk kļūs jums abām.
07.07.2016 16:36 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
Tu arī neesi mammai neko parādā - ne mazbērnus, ne paskaidrojumus.

+++
07.07.2016 16:39 |
 
Reitings 20
Reģ: 27.05.2015
Es domāju, ka mamma jau sen to zina. Pretējā gadījumā nebūtu jautājusi.
Varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija? Nācies atzīties, vai uzklausīt atzīšanos?
07.07.2016 20:04 |
 
Reitings 790
Reģ: 08.11.2015
sasmējos par varennjiku :)))
bet tiešām iesaku uzrakstīt vēstuli un, ja nepietiek drosmes par to pēc tam parunāt dzīvajā, tad varbūt parunājat caur telefonu? es saprotu, ka tas var būt grūti, sanjemties runāt, bet es domāju, ka tas ir nepieciešams-pēc tam būs noteikti būs vieglāk dzīvot. sirds būs tīra.
07.07.2016 22:31 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits