Pie cilvēka pierod, iemīl ,šaubos ka kādai pusei nerastos jūtas.
Ja tiekas, piemēram, divas reizes mēnesī, nemēģina viens otru iepazīt, tad baigās jūtas nerodas, ir foršas sajūtas tiekoties un tas arī viss. Pēc pēdējās šķiršanās, kurās biju kā sieva, bet ne kā iekāres objekts, bija man nepieciešams kāds, ar ko tikties ik pa laikam, neredzu tur neko sliktu, jo vīrietis nav aizņemts, līdz ar to es nevienu neesmu sāpinājusi, darījusi pāri.
Tādās nestātos, liekas sievietes un vīrieša enerģijas tērēšana bez tās atgūšanas. Tikpat labi var to enerģiju novadīt citur, vai un ir vai nav. Tāda gan ir mana attieksme pret sevi, par citiem vienalga, nav nācies dzirdēt, ka kāds ir tādās attiecībās.
Pēc laulības vēlējos šādas attiecības. Vēlējos vīrieti, kurš būtu, kad man ir vajadzība pēc viņa, izklaidēm un ko tur liekties, intīmām attiecībām galvenokārt. Satiku vienu vīrieti, arī viņš vēlējās to pašu, sākumā it kā gāja kā plānots, bet visai ātri abiem radās spēcīgas jūtas, kā rezultātā aptuveni mēnesi pēc pirmā randiņa uzsākām kopdzīvi :D Tā ka neko sliktu par šādām attiecībām, protams, nedomāju. Katrs dara kā vēlas, galvenais, lai neviens netiek sāpināts :)
190
