daktera dzīve

Ja proti plānot savu laiku, tad nav tik traki. Vistrakākie esot pirmie divi gadi. Bet tas lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka, cik viegla/grūta galva, cik lielas ir prasības pašai pret sevi - vai gribi visos kolokvijos tikai devītniekus un ne zemāk, kā arī cik bieži ej tusēties kaut kur un tiecies ar draugiem - ja bieži, tad, skaidrs, ka tik daudz laika vairs nebūs. Zinu tādus, kas tikai mācās, zinu tādus, kas mācās, darbojas paralēli visādos pulciņos, pašpārvaldēs, iet uz dejām vai korī utt. Lielākā daļa kaut kur pa vidu.
Manuprāt, nav tik traki, lai gan, ļoti iespējams, ka no kaut kā jau būs jāatsakās, jo medicīnas studijas paņem daudz laika.

Pirmie divi gadi būs diezgan pasmagi,bet ja māki plānot laiku- nemaz tik traki nebūs:-)

Pirmajā gadā nebija laika nekam. Varu saskaitiit uz vienas rokas pirkstiem, cik reizes sanāca atpūsties semestra laikā pa brīvdienām nemācoties.
Bet man ir vienmēr mācībās bijis jāiegulda vairāk laika, nav man fenomenāla redzes vai dzirdes atmiņa. Rakstīju daudz konspektus, lasīju papildliteratūru.
Tiem kam viegla "galva" noteikti bija vIrāk brīvā laika.