Ko jūs par to domājat..???

23 gados jau it kā būtu jāsaprot, ka dzīvē ne vienmēr notiek tā kā plānots un ne vienmēr var dabūt to, ko gribas. Vecāki ir ne tikai mamma un tētis, bet arī vīrietis/sieviete ar savām vēlmēm, sapņiem un vajadzībām. Ja iepriekšējās attiecības nav izdevušās un māte/tēvs atrod cilvēku, kuru iemīl un ar ko vēlas pavadīt savu dzīvi, tad taisīt problēmu no tā, ka vecāks ir laimīgs, ir maigi sakot dumji.

Jā nu es saprotu ka strīdi utt, bet tieši tas ka tas bērna turpāmo dzīvi ietekmē lielā apmērā ir šausmīgi

Bērns nav mūžīgi bērns. Nu, tas ietekmē tā, ka ir 2 mājas, kur braukt ciemos, nevis viena, ja šīs bērns ir gana pieaudzis. Man laikam bērna laiks beidzās jau 16 gados :-D
Lai vai kā, jo mazāks, jo grūtāk, jo lielāks, jo mazāk grūti. Domāju, ka 7 gadīgam ir grūti to saprast un pieņemt, bet saprātīgā vecumā jau krietni veiglāk.

Nedaudz saprotu autores domu. Dzive situacijas dazadas un, protams, mazajam ir labak dzivot nesaspringta gaisotne, bet ne vienmer skirsanas nozime but laimigam vecakam, it ipasi, ja viens no vecakiem ir gajejs. Pie tam, zinu gimeni, kur sieviete izskiras ar viru un sagajas ar citu. Tam citam tik loti izdaba, ka berns paliek novarta - ne matei, ne tevam vajadzigs. Bet dzive vsp daudz skumju lietu notiek.

Man ir dažas paziņas, kas nāk no šķirtām ģimenēm. Protams, no sākuma ir grūti pieņemt un bērns ļoti bieži pats jūtas vainīgs šajā situācijā, lai gan tā nebūt nav. Taču ar laiku lielākā daļa priecājas, ka redz savus vecākus laimīgus ar jaunām otrām pusītēm un nu jau pusmāsām un pusbrāļiem. Galu galā tas tomēr ir vecāku lēmums un, ja abi vecāki ir normāli un domā un rūpējas par savu bērnu, Tad šķiršanās attiecības ar bērnu stipri neietekmēs. Labāk. Lai vecāki ir laimīgi katrs savā jaunā ģimenē, nevis nelaimīgi kopā.

vai tad ir labāk bērnam dzīvot ar vecākiem , kas visu laiku kasās un nevar jau viens otru bez maz vai ciest? katru dienu klausīties dzēlības, vai to kā dzīvo kopā, bet kāds jau sācis kāds citas attiecības paslepus? nu kam tas vajadzīgs!

Ķiršu Zēns, tu man atgādini sākumskolas puišeli kurš nezin kā sev pievērst uzmanību.. :(

Ak dievs nu cik nožēlojam jābūt cilvēkam lai nodarbotos ar tādu hernu????? (t)(t)(t)

Ķiršu ZēnsJa nevar vairs porno ielikt, tad kaut ko citu izdomā(t)
Uzmanības deficīts ir tiešām tik liels?

───────────────────────────────────────
───▐▀▄───────▄▀▌───▄▄▄▄▄▄▄─────────────
───▌▒▒▀▄▄▄▄▄▀▒▒▐▄▀▀▒██▒██▒▀▀▄──────────
──▐▒▒▒▒▀▒▀▒▀▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▀▄────────
──▌▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▄▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▀▄──────
▀█▒▒▒█▌▒▒█▒▒▐█▒▒▒▀▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▌─────
▀▌▒▒▒▒▒▒▀▒▀▒▒▒▒▒▒▀▀▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▐───▄▄
▐▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▌▄█▒█
▐▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒█▒█▀─
▐▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒█▀───
▐▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▌────
─▌▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▐─────
─▐▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▌─────
──▌▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▐──────
──▐▄▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▒▄▌──────
────▀▄▄▀▀▀▀▀▄▄▀▀▀▀▀▀▀▄▄▀▀▀▀▀▄▄▀────────
───────────────────────────────────────

Awww tik cute (l)

Mani vecāki izšķīrās kad man bija 12, tas pamatīgi traumēja. Sāpīga tēma. Un sāp vēl joprojām.

Berns viennozimigi visvairak ciess katra zinaa no taa ka gimene skiras. Ir svarigi tapec abiem vecakiem izskaidrot ka berns pie taa nav vainigs un svarigi ka abi vecaki piedalas audzinasana un berns var izveleties pie kaa dzivot. Taa ir labaak nekaa ka vienkarsi berns nepazist vai vairs nav kontakts ar mati vai teevu..tas manuprat, ir tas smagakais kas ietekme visu dzivi turpmaak. Kaut kur lasiju interneta pishologijas majaslapaa ka meitenes kuram tevs pietrucis vienmer izvelesies vecaku virieti, kas atbalstitu un palidzetu savaa zinaa taisniba jau tjaa visaa ir, bet no otras puses meitenes atrak nobriest nekaa viriesi ar vienaudzi man nebutu pa celam, jo mekleju stabilitaati;)

Šis tiešām ir atkarīgs no situācijas. Nenosodu vecākus, kuri izšķiras un sameklē sev jaunu cilvēku, kas padarīs laimīgu.. Kā jau dažas minēja - galvenais lai vecāki šajā situācijā ir laimīgi.. Vecāks tik tiešām vienmēr nav tas, kurš "nesapratīs kā bērns jūtas," bet viss nenotiek tā, kā to vēlies. Un bērnam ar pārmaiņām nākas vien samierināties. Lai arī cik sāpīgi nebūtu.

Es domaju ja patevs/pamate rupejas par bernu gadiem ilgi kamer kads no biologiskiem vecakiem neliekas ne zinis agri vai velu berns to sak novertet. Vismaz pec pusaudzu gadeim. :)

Nu mans viirietis izskiiraas no sava beerna maates,un beerns dziivo ar mums.Izskiiraas tad,kad bija meitai 7 gadi,bet veel gadu pirms tam viss jau bija slikti.Beerns redzeeja kaa teetis vnk visu laiku pavada ar vinju,naktiim negulj,kaa teetis paleenaam izdziest.Redzeja kaa mamma iet prom un nenakshno maajaas,kaa vinji lamaajas.Un beerns bija tas,kas pateica-teeti skiraties un es palikshu dziivot pie tevis.Taa,ka ne vienmeer beerni juutas vainiigi.Vinji arii juut taapaat kaa mees,un ja vinji redz,ka viss ir slikti tad arii pienems vecaaku leemumu izskirties.
Maupraat,gruuti ir tiem beerniem,kuri neredz kaa vecaaki striidas.Zinu vairaakas gimenes,kur vecaaki beerna priekshaa nekad nestriidas.Uzskatu,ka tad tieshaam beernam var buut trauma,jo vinapraat,viss tachu bija labi.

nuu .... ar sodienas partu es saprotu pilnigi visas puses .... :) Laikam taa veiksmes atslega slepjas taja , ka jaunajai otrajai pusitei ir jabut vai nu kaa draugam vai neitralai , bet nekada gadijuma , nevajag audzinat bernu un visadi citadi meginat but par vecaku svesam bernam .....
Tas viss nav forsi , bet tas ir labak nekaa vesas attiecibas starp vecakiem kuri dzivo zem viena jumta vai muzigie skandali .... ir cietsirdigi , sevis del mocit citus cilvekus ....

manam bērnam ir smagi labāk, ka izšķīrāmies ar bērna tēvu, jo tagad bērnam ir patēvs,kurš lolo un mīl vairāk par paša tēvu, kurš uzrodas reizi mēnesī...īstajam tētim nekad nebija laika, un no viņa psihošanas un skandalēšanas bērnam bija psiholoģiska trauma, bērns nerunāja un nebija valdāms...

Man ari ir patevs. Isto tevu neesmu redzejusi gadiem. Kontakts nav vispar. Pa retam dr.lv kaut ko uzraksta. Man ir ari pusbralis,kuram jau 7 gadi. Neesmu redzejusi vispaar, tik cik 2x dzivee zidaina vecumaa. Bet patevs mani vienmer vilcis no sudiem ara un to loti noverteju. Jaa vins vareja but ari stingraks, uzblaut, bet nu tagad noverteju ka man vins ir.

Un tad izaug nākamā paaudze, kas uzskata tāpat-ja ir domstarpības, tās nevajag risināt vai meklēt kompromisu. Jāšķiras un jāmeklē cits. Cosmo loģika

kompromiss ne vienmer ir iespejams .... abiem maniem vecakiem ir otras gimenes , man ir 2 briniskigas masas un man ir daudz lielaks prieks redzet laimigus vecakus atseviski neka , nomaktus un nelaimigus kopa

Bet bērniem arī gribas sev abus vecākus nevis dzīvot kā tādam kucēnam tad pei viena tad pie otra, plus vel ir jāpieņem pilnīgi sveš cilvēks kā savējais

Bērnam arī pēc šķiršanās ir abi vecāki, svarīgi, cik ļoti vecāki iegulda darbu, lai bērns šo šķiršanos neuztvertu kā pasaules galu. Svešais cilvēks ar varu protams nav jāuzspiež.
Neuzskatu, ka bērna/u dēļ jāpaliek kopā, ja vecākus savstarpēji nekas vairs nesaista.
Mākslīgi veidotā ģimenes dzīve tāpat tiek šķirta, kad bērni jau pieauguši aiziet savā dzīvē, tad gan tam pieaugušajam bērnam varētu būt pamatīgs šoks, jo redz viss taču bija labi. Jauki vecāki, kas pusdzīvi melojuši par savām attiecībām...