Sist sev pa pirkstiem naudas lietās

ap tūkstoti un neizvelc? :D :-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D

piedod, bet tad es to nesaprotu :D

cristina,
ne visiem ir tāds gribasspēks un mērķtiecība (tas ir nopietni)
un ēst tikai makaronus nav veselīgi :D (pusnopietni)
vai mašīna ir tā vērta :D :D :D (nenopietni)

Ņemot vērā,ka šie mērķi ir nopietni un jākrāj ilgstoši,es nevarētu tik ilgu periodu dzīvot ar 1000€ mēnesī uz abiem,ņemot vērā,ka otrs tūkstotis tiek atlikts. 1000€ nav baigi lielā nauda,ja ar to ir jāizdzīvo diviem un jāpērk gan ēdiens,gan maksājumi,gan higiēnas lietas utt.

hellish, nju ja cilvēkiem lielie komunālie, ilgs ceļš līdz/ no darba, kāds neliels kredīts, lielāks pirkums un aizgāja vēl daudz ārstam, tad kāpēc nē, kaut gan es varu normāli izvilkt arī par 500 EUR.

Protams, ka tēma aizies naudas daudzuma apsriešanā. Cosmo :D 1000 eur izklausās daudz varbūt, bet tie taču ir divi cilvēki, īre, benzīni, ēdiens, nu nav jau tas tik vienkārši arī.

Finances ir smaga tema ari man. Ta nauda visados struntos aiziet. Vienigais kas palidz kaut cik ja nonemu kaut akdu dalu no kartes un karti atstaju maajas. Savadak reizem pat bail skatities konta izrakstu.:-D

nē, nē es svešā makā tiešām neskatos, jo tā nav miljonāra domāšana, vnk nu ja katram ir ap 1000, nu tad jau es domāju, ka nav tik traki!! jā komunālie mūsdienās ir traki, tam es piekrītu, arī kredīts jā!
bet tomēr man šķiet, ka LV tomēr ar tādu naudas summu, kā Jums pa abiem ir, tomēr nevajadzētu bēdāties, jo tas ir pietiekami, bet protams, ka vienmēr jau gribas vairāk!!

Nē, protams, ja ienākumi būtu tikai tie 1000Eur un ne vairāk, tad iemācītos dzīvot ar šo summu, bet knapināties un sist sev pa pirkstiem ļoti ilgu periodu, zinot, ka tā summa ir divkārša - es nebūtu ar mieru.
Noteikti izrunātos ar vīru un ieteiktu "atliekamo" summu samazināt.

Jau doma atlikt pusi algas ir apsveicama! Tas, ka pie tā neizdodas pieturēties tik labi kā iecerēts ir tikai normāli - Tu esi tikai cilvēks ar savām vajadzībām un sevi reizi pa reizei vajag arī palutināt.

Spigana, manuprat, jo vairak nauda, jo vairak ari iztere to naudu. It kaa normali cilveks domaa iekras naudu, bet kaa palielinas tie naudas lidzekli taad lielakoties cilveks jau uzreiz velas akut kur aizbraukt, nopirkt jaunu auto da jebko.

hellish, izvilkt ta izvelkam :) Tādā ziņā viss ir sarēķinās pa pozīcijām. Proti, pamata nepieciešamības. Bet bez ekstrām!
Problēma ir tajā, ka man uzrodas tie "neparedzētie izdevumi" vai arī "extras".
Un tajā tūkstotī, par ko dzīvojam ierēķinās viss, viss. Dzīvokļa kredīts, komunālie, vēl daudz visādi maksājumi, pārtika, transports, auto uzturēšana, saimniecības, higienas preces, šis tas remontam arī.

Man pašlaik arī ir tāds posms, kad lielāko daļu algas lieku nost.. nu mazāk cenšos iet ēst ārpus mājās, mazāk pirkt našķus u.t.t Ar mašīnu vispār tagad mazāk sanāk braukt- attiecīgi uz benzīnu esmu ietaupījusi ļoti daudz. :-D
Domāju, ja mērķis kam tu atliec ir pietiekami svarīgs, tad visu var paciest noteiktu laiku. :)
Man mērķis kam atlieku pašlaik naudu ir ļoti svarīgs, nu nav problēmu tos pāris mēnešu nenopirkt kādu apģērbu gabalu, jo tā pat zināms, ka vilkt jau vienmēr nebūs ko, lai gan skapis pilns. (s)

MADasaHATTER +
Tāpēc jau mums ir tas uzstādījums - lai kādas būtu algas un kā palielinātos - mēs dzīvosim ar tādu pat budžetu kā agrāk, agrāk mums tiešām kopbudžets bija tas tūkstotis. Mēs neredzam citu veidu, kā varētu iekrāt lielajām savas dzīves lietām

Pilnīgi nepamatoti ir sevi šaustīt, ka

uzrodas tie "neparedzētie izdevumi" vai arī "extras".

Tas ir normāli, vajag gan sevi palutināt, gan rēķināties ar to, ka lietas noplīst, paši saslimst, kas tik vēl neatgadās. Nedomā, ka esi tāpēc uzreiz izšķērdīga, pēc diskusijas var noprast, ka absolūti nē.
Vēl es varu ieteikt likt naudu krājkontā, no kura nevar izņemt naudu bez iesnieguma bankai, tad nevarēsi tērēt atlikto naudu kafejnīcām (lai gan arī kafejnīcas apmeklējumus dzīvē vajag!).

Sisiii, ja vien tie būtu pāris mēneši :)
Mūsu gadījumā tie ir gadi un gadi.
Tādā ziņā arī visus esošos resursus cenšos realizēt. Drēbes ir izpārdotas andelē mandelē. Zelti ir nodoti. Vēl visādas vecas mēbeles vai metāllūžņi ir realizēts. Viss ir maksimāli realizēts no tā, kur var dabūt naudu :)

Akvarele, centīšos sevi nešaustīt :)
Bankā un kontos gan neko neglabājam un neplānojam to darīt

Tagad tikai izlasīju komentārus...
Mums gan nav jāmaksā kredīti, īres u.c. maksājumi, bet, ja mums iztikšanai mēnesī uz diviem atliktu 1000eur, būtu grūti un es droši vien visu laiku justos nospiesta, jo, nu, 1000eur nekas nav.. (t)

Varbūt var izveidot kādu sarežģītāku uzkrājumu sistēmu, lai lielāka kontrole pār naudu. Ja jums jākrāj gadiem, ļoti izdevīga ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana uz 5 gadiem - katru gadu no valsts varēs dabūt atpakaļ daļu no samaksātajiem nodokļiem un pēc 5 gadiem izņemt iekrāto. Dažreiz ir izdevīgi vienlaicīgi gan krāt, gan aizņemties. Un var izveidot atsevišķu kontu nepatedzētiem izdevumiem.

Gunita24 Ja tie ir gadi, tad gan pašvaki.. :-( Vairākus gadus gan es laikam nevarētu tā nepārtraukti tikai krāt un krāt, bet nebaudīt dzīvi..

Man domāt, ka problēma slēpjas divos apstākļos -tajā nenormālajā ienākumu procentā, ko esat nolēmuši atlikt un tam, ka mērķi seko viens otrajam. Uzkrāšana ir tikai daļa no plašākas tēmas, kas saucas naudas plānošana, kas ir nepieciešama visa mūža garumā, nevis tikai dažu mērķu sasniegšanai. Tiek ieteikts uzkrājumiem novirzīt 10-20% no ienākumiem. Pamatojums tam ir tāds, ka tā ir summa, ko katrs cilvēks var atlikt, nezaudējot dzīves kvalitāti, knapinoties un ierobežojot sevi ik uz soļa, bet gan vienkārši rūpīgi pārdomājot un analizējot savus ikdienas tēriņus. Savukārt Jūs, tēlaini runājot, vēlaties noskriet maratonu ar sprintera ātrumu. Es ticu, ka jaunības maksimālismā tā var darīt, ja ir viens skaidrs mērķis tuvākajā nākotnē sasniedzams mērķis, bet pēc tam uzreiz izvirzīt nākamo... Jūs vienkārši sabruksiet kaut kādā brīdī -depresija, veselības problēmas utml.
P.S. Mans respekts par apņēmību un gribas spēku!