CE rezultāti 2016. gadā jeb Quo vadis?

 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Ja varam ticēt VISC apkopotajai informācijai, šogad matemātikas CE vidējais vērtējums bijis smieklīgi 36,2%, savukārt latviešu valodas - 51,3%. Ņemot acīmredzamo tendenci eksāmenu uzdevumu sarežģītībai mazināties katru gadu, šādi rezultāti nudien ir pārsteidzoši. Saprotams, ierēdņi, politiķi un sabiedrība kopumā izsaka dažādas spekulācijas, meklējot cēloni tik zemiem rezultātiem. Šķiet, traģikomiskāko skaidrojumu piedāvāja RTU rektors Ribickis. Viņaprāt, CE rezultāti esot saistīti ar pedagogu atalgojumu un apstākli, ka daudzi jaunieši pārdzīvojot savu vecāku aizbraukšanu uz ārzemēm.
Varu piedāvāt savu skaidrojumu konkrētajai problēmai. Nē, tie nav ne pedagogi (lai arī to darba kvalitāte, manuprāt, ne vienmēr ir pietiekama), nedz izglītības sistēma kā tāda (kura, manuprāt, nebūt nav tik slikta), bet gan pati sabiedrība, tās uzskati un vērtīborientācija. Atļaušos citēt kādu Como.lv lietotāju:

Man bija klasē viens džeks, kurš mācījās uz 9 un 10.
Vidusskolā aizgāja uz valsts ģimnāziju, kaut kur arī studēja.
Viņš tagad vietējā veikalā par kasieri strādā.
Viņš tikai pa olimpiādēm vien dzīvojās.
Visos mācību priekšmetos bija olimpiāžu uzvarētājs.
Es kā viņu ieraudzīju šovasar strādājot vietējā biju šokā.
Tas jau nav pasaules gals eksāmenu slikti rezultāti.


Es vēlētos uzdot jautājumu Cosmo.lv sabiedrībai, kādēļ daudzi (saprotams, ne visi) uzskata, ka akadēmiskā izglītība nebūt nav tik svarīga; daudz nozīmīgāka esot kaut kāda “dzīves gudrība”. Vai tiešām tik daudziem saskābst vīnogas, tādēļ tie mierina sevi ar ilūzijām, ka akadēmiski izglītotie un spējīgie cilvēki neko daudz nesasniegs, bet viņi - tie, kam piemīt tikai viņiem raksturīga gudrība - sasniegs daudz? Atvainojiet, bet tas ir bērnišķīgi! Ikdienā satieku pietiekami veiksmīgus cilvēkus, un neviens no tiem nav ar "nopirktu" kādas biznesa augstskolas diplomu vai 30% vērtējumu CE. Statistika rāda, ka pastāv spēcīga korelācija starp izglītību un ikgadējiem ienākumiem. Manuprāt, ir jālaiž absurdais stereotips, ka (akadēmiski) gudrie cilvēki ir dīvaiņi, kas dzīvē neko daudz nesasniedz.
Otrs faktors, kas ļoti ietekmē jauniešus, manā skatījumā ir aplamais viedoklis, ka cītīgi mācās tikai "nerdi", bet jaunietim dzīvē ir galvenais būt populāram (ievietot sociālajos tīklos savas fotogrāfijas, kuras tāpat nevienam neinteresē), izbaudīt jaunību (izniekot laiku bezjēdzīgās ballītēs, lietot alkoholu) un dzīvot ar pārliecību, ka viņš ir personība (tas nekas, ka neprot par jauku saliktu teikumu uzrakstīt bez interpunkcijas kļūdām).
Saprotams, ar vienām vienīgām akadēmiskām kompetencēm veiksmīgu karjeru izveidot būtu sarežģīti, bet mana personīgā pieredze rāda, ka cilvēks, kas sevī izkopis spēju domāt abstrakti, racionāli un dalīt problēmas vienkāršākās, ievērojami pārspēj tos, kas mācījušies viduvēji un savu laiku izmantojuši neracionāli.
Mīļās Cosmo.lv lietotājas! Lasot jūsu diskusijas, rodas iespaids, ka 80% no jums ir gandrīz vai skaistākās meitenes Latvijā: gudras, izglītotas, pašapzinīgas un neatvairāmi skaistas. Skaudrā realitāte gan ir tāda, ka aptuveni 70% no jums ir absolūti pelēkas peles, kas dzīvē neko īpašu tā arī nesasniegs. Nenoliedzu, ka šķiet sastopamas arī patiešām skaistas un gudras meitenes, taču to īpatsvars, manuprāt, ir ļoti mazs.
04.07.2016 16:47 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Un tad mees ieguustam "gudraas" un "dumjaas" klases, attieciigi, varam izteeloties, cik psihologjiski labi ir beernam buut ieliktam "dumjo" klasee :)
05.07.2016 20:57 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Ja skolēns centīsies, tad ātri nokļūs "gudrajā" klasē, pretējā gadījumā viņa vieta arī ir "dumjajā" klasē.
05.07.2016 21:29 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Tavam peedeejam tekstam atljaushos no sirds un dedziigi nepiekrist.
Bernam, sevishkji mazam, ir viegli ieboreet, ka "tu esi dumjsh", un vinjsh tam noticees.
05.07.2016 21:35 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Klases noteikti nevajag dalīt pēc līmeņa, tā ir papildus spriedze skolēniem. Vecāki teiks, kāpēc nu tā.. skolotāji teikts - ak, jums jau vieglākas ieskaites, jūs jau dumiķi, un "gudrie" arī skatīsies no augšas. Ātri vien, kā 57days saka, noticēs tam, ka ir dumjš.
05.07.2016 21:37 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Atceros sevi sākumskolas beigās. Klasē bija daži - teiksi pieklājīgi - ne pārāk disciplinēti skolēni, kas trokšņoja, uzvedās bravūrīgi un pārējiem traucēja mācīties. Lieki piebilst, ka šo skolēnu sekmes bija krietni zem vidējā. Kādēļ man bija jācieš kaut kādu - būsim atkal pieklājīgi - neaudzinātu skolēnu dēļ? Lai mācās īpaša klasē, kurā radīs kopīgu valodu ar sev līdzīgajiem.
05.07.2016 21:45 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Nu.. es atzīšos, ka es arī biju viena no tām, kas trokšņoja, runāja stundās (mazajās klasēs), bet tāpat biju viena no "labākajām" klasē. Kur tad mani sūtīt?
05.07.2016 21:46 |
 
Reitings 751
Reģ: 02.12.2015
Kā jau iepriekš teicu, šāda prakse jau strādā (vismaz) vienā skolā. Es nezinu skolēnu un viņu vecāku atsauksmes, bet tā kā sākumā šāda ideja tika ieviesta ar matemātiku, bet vismaz divus gadus vēlāk - arī ar latviešu valodu, tad domāju gan, ka pārāk daudz negatīvu atsauksmju nav bijušas, ja šī ideja tika izvērsta plašumā.
Arī augstskolās dažos kursos dala pēc zināšanām (piemēram, man tās bija valodas), tāpat kā interešu pulciņos - pēc sagatavotības līmeņa. Domāju, katrs jūtas vislabāk savā grupā, kurā atbilst, un neuztver to dalīšanu "gudrajos" un "dumjajos". Viss atkarīgs, kā to pozicionē, protams, ja vecāki sāks teikt savam bērnam, ka viņš mācās "gudrā" grupā, bet kāds cits - "dumjā" grupā, tad tas aizies pa visu skolu. Tāpēc vecākiem būtu jāsaprot, ka tas ir skolēnu labā un neprovocēt uz konfliktiem. Nedomāju, ka daudzi skolēni kaut kā saasināti paši no sevis uztvers, tāpat ikdienā vienā klasē esot vienam ir 10 balles jeb "viņš ir gudrs", bet otram ir knaps 4 jeb "viņš ir dumjāks".
05.07.2016 21:48 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Apple_pie, Tu mēdzi spļaut citiem matos, pacelt meitenēm svārkus, nest uz skolu tarakānus, lamāties? Runāju par paša pieredzi 90. gadu vidū, kam mācījos sākumskolā.
05.07.2016 21:49 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
KitijaK, ir atshkjiriiba, vai klasi dala liimenjos pa priekshmetiem, vai vienkaarshi dumjajos un gudrajos globaali.
Ir atshkjiriiba starp "esmu dumjajaa klasee" un "man diezko nepadodas matemaatika, taapeec apguustu to zemaakaa liimenii, bet toties apguustu anglju valodu padziljinaatajaa grupaa".
Un salikt nedisciplineetos trokshnjotaajus ar normaaliem skolniekiem, kam vienkaarshi drusku leenaak viela apguustas, nav iisti risinaajums. Kaa padumjajos laikos - trokshnjo? Uz paliigskolu! Uzreiz nepielec? Uz paliigskolu! Buus tev no pirmaas klases ziimogs - duraks.
Somijai, savukaart, ir pavisam preteejs risinaajums.
05.07.2016 21:51 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Pilnīgi piekrītu, KitijaK.
Neviens jau neapgalvo, ka skolēni jādala kastās, bet tikai atbilstoši to sekmēm un jaunās vielas apguves ātrumam.
05.07.2016 21:56 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
57days, sekojot Tavai loģikai, arī atzīmes likt nedrīkst, jo arī atzīme atspoguļo skolēna spējas/prasmes. Starp citu, Tu sāki lietot terminus "gudrā klase" un "dumjā klase", nevis es. Es tikai apgalvoju, ka manā skatījumā būtu pareizi iedalīt skolēnus pēc to sekmēm.
05.07.2016 22:01 |
 
Reitings 704
Reģ: 21.12.2015
Atzīmes ne tuvu nav vienīgais veids kā novērtēt skolēnus. Atkal mana mīļā Somija - atzīmju nav, lielais eksāmens notiek tikai vidusskolas beigās, lai tiktu skaidrībā ar augstskolām. Rezultāts - neviena pīkstiena, ka somi būtu dumji un vajag atzīmes likt. Iznāk konkurētspējīgi jaunieši, kas mierīgi studē arī citās valstīs.
Jau pašā saknē nepareiza ir doma, ka jāmācās, lai iegūtu labas atzīmes. Un šobrīd tā notiek - rēķina vidējās, apbalvo labākos pēc atzīmēm, nesekmīgie, jādabū vismaz 4 utt. - Process ir orientēts uz skaitli nevis reālām zināšanām un pašu procesu.
05.07.2016 22:13 |
 
Reitings 751
Reģ: 02.12.2015
catana, ja vari, lūdzu, pastāsti nedaudz vairāk par to, kā notiek vērtēšana Somijā. Ar kādām metodēm tiek kaut kas novērtēts, kā zināt, vai skolēns apguvis vielu, ka var pārcelt uz nākamo klasi utt. Vai tiešām vienīgais lielais pārbaudījums, kuru vērtē, ir tikai vidusskolas beigās?
Ja kas, tad tā ir patiesa interese, jo neko par Somiju nezinu. Varētu jau, protams, sameklēt googlē, bet ja zini, tad būtu forši šeit izlasīt. :)
05.07.2016 23:08 |
 
Reitings 704
Reģ: 21.12.2015
KitijaK
Ne līdz galam korekti izteicos. Tāds lielais KD kā atzīme ir svarīga ir tas beigu tests. Mums tādi ir ik pa 3 gadiem. Somi vērtēšanu redz kā iespēju redzēt progresu, kā uzlabot rezultātus. Mācību gada laikā skolēni pilda testus, bet nevis kā - OMG, KD, beidzot jāmācās, bet kā papildus darbiņu stundā. Atzīmju(ciparu vietā) saņem novērtējumu - labi; to un to tev vajag pamācīties, utt. Gada beigās skolotāji veido lielo ziņojumu. Tā nav tikai kaut kāda atzīme - tas ir reāls feedbacks. Beidzot pamatskolu "eksāmens" ir visu gadu laikā savāktais portfolio ar skolotāju ziņojumiem.
Sekojoši - skolēni KD neuztver kā pasaules galu, bet gan kā normālu parādību ikdienā, kas nav drausmīga. Viņi saņem reālu sava darba izvērtējumu, skolotāji ļoti seko līdzi skolēna progresam. Lai izlīdzinātu līmeņus, klasēs bieži vien ir 2. skolotājs asistents.
Viss, ko es gribu pateikt ir tas, ka vērtēšana ir nepieciešama, bet ja skolēns mācās, lai būtu sekmīgs bez ambīcijām, vēlmes ko darīt vairāk - kaut kas ir ļoti nepareizi...
06.07.2016 10:01 |
 
Reitings 2357
Reģ: 17.02.2016
Būtu interesanti izveidot aptauju par to, cik daudz vidusskolu un augstskolu beidzēji savas iegūtās zināšanas atsevišķos priekšmetos izmanto ikdienā.
06.07.2016 12:15 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Jau pašā saknē nepareiza ir doma, ka jāmācās, lai iegūtu labas atzīmes.

Kāda gan nozīme skolēna motivācijai, kamēr tas izrāda labas sekmes un zināšanas? Skolā atzīmi uztvēru kā atalgojumu par savu darbu; kāds cits, iespējams, mācījās, lai iepriecinātu savus vecākus vai nopelnītu kabatas naudu. Jau kopš bērnības esmu sapratis, ka dzīve - tā ir cīņa par vietu mūsu sabiedrības hierarhijā. Ar šādu uzstādījumu arī studēju un startēju darba tirgū. Nevēlos izklausīties iedomīgs, taču, atskatoties pagātnē, secinu, ka mana dzīves paradigma ir bijusi visai atbilstoša objektīvajai realitātei. Jo ātrāk skolēns sapratīs, ka savu dzīvi tas sāk veidot jau pamatskolā, jo labāk, manuprāt.
Un šobrīd tā notiek - rēķina vidējās, apbalvo labākos pēc atzīmēm, nesekmīgie, jādabū vismaz 4 utt.

Ir liela varbūtība, ka (vidus)skolas nesekmīgie turpinās savu nesekmības sēriju augstskolā, ja pieņemam, ka tie vispār studēs, un arī tālāk dzīvē. Protams, ir arī cilvēki, kas spēj pēc kāda laika pārvērtēt savu līdzšinējo dzīvi un uzskatus, saņemties un tos mainīt. Zinu konkrētu gadījumu, kad puisis vidusskolā cīnījās par sekmību, arī CE nokārtoja ar bēdīgiem rezultātiem, taču pēc tam veselu gadu mācījās pie privātskolotāja, otrreiz kārtoja CE, ieguva labus rezultātus un uzsāka studijas par budžeta finansējumu. Taču šādi gadījumi drīzāk jāuztver kā izņēmumi, nevis likumsakarība.
Es, protams, nerunāju par tiem gadījumiem, kad nesekmīgs ir kāds skolēns sava slinkuma un pārlutināšanas dēļ: šādiem censoņiem vecāki bieži vien sarūpē arī labu darbu un mākslīgi nodrošina karjeras virzību. Piemēri nav jāmeklē tālu.
Jau pašā saknē nepareiza ir doma, ka jāmācās, lai iegūtu labas atzīmes. Un šobrīd tā notiek - rēķina vidējās, apbalvo labākos pēc atzīmēm, nesekmīgie, jādabū vismaz 4 utt. - Process ir orientēts uz skaitli nevis reālām zināšanām un pašu procesu.

Runājot analoģijās, cilvēkam jābūt turīgam, bet nav nekādas nepieciešamības vērtēt viņa kapitālu skaitliskā izteiksmē. :-) Manā skatījumā atzīme lielā mērā arī ir apliecinājums skolēna prasmēm un spējām. Jā, jā, neviena atzīme nav absolūti objektīva u.tml., taču, manuprāt, vidējā atzīme sniedz visai labu priekšstatu par skolēnu.
Sekojoši - skolēni KD neuztver kā pasaules galu, bet gan kā normālu parādību ikdienā, kas nav drausmīga.

Tam gan es pilnībā piekrītu. Ja skolēns rūpīgi mācās un ir attīstījis sevi, tad kontroldarbs tam nešķitīs nekas ārkārtējs.
Viss, ko es gribu pateikt ir tas, ka vērtēšana ir nepieciešama, bet ja skolēns mācās, lai būtu sekmīgs bez ambīcijām, vēlmes ko darīt vairāk - kaut kas ir ļoti nepareizi...

Ambīcijas jau rodas pašā cilvēkā; audzināšana, ģimene, vērtības u.tml. - visi šie faktori veido cilvēku. Nedomāju, ka skolas vai izglītības sistēmas uzdevums būtu vairot skolēnu ambīcijas. Galu galā arī mazkvalificētais darbaspēks ir nepieciešams...
06.07.2016 14:15 |
 
Reitings 704
Reģ: 21.12.2015
Ah, atzīšos man šobrīd ir slinkums visam smuki atbildēt :D
Par motivāciju. Tai ir liela nozīme, pētījumi rāda, ka iekšējā motivācija dod vislabākos rezultātus. Ja kas tiek darīts ar sakostiem zobiem, stresā, tad smadzenes pēc tam šķirojot informāciju to atmet kā nevajadzīgu jo sūtītie implusi nav bijuši pozitīvi. Tāpat ir, kad šķiro informāciju un prāts to nespēj sasaistīt ar ko kopā - tātad nevajadzīga. Arguments par to, ka mācībām jābūt saistošām un patstāvīgām nenāk tikai no tā, ka būtu jābūt interesanti pa žižņi, tam ir reāls bioloģisks pamatojums.
Manā skatījumā atzīme lielā mērā arī ir apliecinājums skolēna prasmēm un spējām. Jā, jā, neviena atzīme nav absolūti objektīva u.tml., taču, manuprāt, vidējā atzīme sniedz visai labu priekšstatu par skolēnu.

Katrs cilvēks informāciju uztver un kodē citādāk, līdz ar to viņam veiksmīgākais veids kā izteikties arī atšķiras. Piemēram, es pati. Ciest nevaru rakstīt un tā, līdz galam lieliski arī nesanāk, bet ja man ir jārunā, tad to pašu informāciju es nodošu daudz veiksmīgāk. Padomā - vai tas standarta kontroldarbs ar noteiktiem procentiem dod skolēnam vislabāko iespēju paust savas zināšanas? Nē, tas ir veids kā visus sagrupēt, bet ja izglītības sistēma domātu par bērnu (ah, drīz aizrīšos fanojot par Somiju :D), tad tā meklētu veidus kā palīdzēt mācīties (nevis mācīt) KATRAM bērnam. Ja skolotājs seko līdzi progresam, piefiksē to, meklē risinājumus - atzīmes kā tādas nav vajadzīgas. Aprakstošie vērtējumi ir daudz izsmeļošāki un informatīvāki; un es nedomāju mūsu sākumskolas - agūts/vēl jāmācas/blahbalh, bet gan reālus aprakstus par katru bērnu. Es kā mini Waldorfa bērns tagad ar skolotāja izglītību pārlasot savus noslēguma reportus, tik tiešām uzskatu, ka atzīmes neizsaka neko nozīmīgu. A ļa - mammu, man anglenē 7. O, tas ir labi, tad jau viss okei. A varbūt bērns to atzīmi velk tikai uz vārdiņiem un gramatika klibo, bet štrunts, jo ir taču 7...
Ambīcijas jau rodas pašā cilvēkā; audzināšana, ģimene, vērtības u.tml. - visi šie faktori veido cilvēku.

Tev taisnība, bet atceries cik mūsdienu vidējais skolēns daudz laika pavada tieši skolā. Tā ir otrā ģimene un tai ir milzīga loma cilvēka attīstībā. Protams, nedrīkst aizmirst par vecākiem, tiem arī ir milzīga atbildība, taču ar mūsdienu dzīves ritmu ir kā ir. Bērnus sākumskolā atdod skolā ~8 no rīta un izņem no pagarinātās ap 17-18 vakarā. Aizbrauc mājās un cik daudz laika paliek līdz gulētiešanai?
Rezumējot, izglītības sistēmai ir jābūt pakārtotai klientam - skolēnam, nevis jābūt uztaisītai lai apkalpotu masas un ar ķeksīti valsts pārvaldē.
06.07.2016 14:38 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Par motivāciju. Tai ir liela nozīme, pētījumi rāda, ka iekšējā motivācija dod vislabākos rezultātus. Ja kas tiek darīts ar sakostiem zobiem, stresā, tad smadzenes pēc tam šķirojot informāciju to atmet kā nevajadzīgu jo sūtītie implusi nav bijuši pozitīvi.

Maza, liriska atkāpe: kas radījis mūsu civilizāciju un tās sasniegumus, virzījis progresu un licis domāt? Vai mūsu senču iekšējā motivācija? Stipri šaubos. Drīzāk mūsu senči ir bijuši spiesti domāt, mācīties un cīnīties, lai izdzīvotu. Vai pietiekami augstās kognitīvās spējas dotas, lai mēs nedarbotos ar mākslu un filozofiju? Nē, evolūcija mums tās devusi kā ieroci, kā rīku izdzīvošanai. Mums nav ne ragu, nedz ilkņu vai liela spēka, masas, ātruma vai izturības. Bet mums dots mūsu prāts. Jā, kaut kādā mērā atbalstu sociālo darvinismu.
Secinājumus par skolēnu motivāciju iepriekšējās rindkopas kontekstā var izdarīt katrs pats.
Katrs cilvēks informāciju uztver un kodē citādāk, līdz ar to viņam veiksmīgākais veids kā izteikties arī atšķiras.

Pilnīgi piekrītu.
Padomā - vai tas standarta kontroldarbs ar noteiktiem procentiem dod skolēnam vislabāko iespēju paust savas zināšanas?

Kā piemēru aplūkosim angļu valodas CE. Jā, pilnīgi iespējams, ka vienam labāk padodas runāšana, kamēr citam - rakstīšana, bet tādēļ jau eksāmenu veido vairākas daļas. Ja viens no diviem skolēniem būs izcili nokārtojis runāšanu, bet viduvēju rakstīšanu, bet otrs - tieši otrādi, tad viņu vidējais vērtējums varētu būt tuvs. Savukārt, ja vienam ir iegūti 95% maksimālā punktu skaita, bet otram - 30%, tad jau varam izdarīt vispārīgu secinājumus par abu spējām konkrētajā priekšmetā un, iespējams, arī par to spējām vispārīgi.
Tev taisnība, bet atceries cik mūsdienu vidējais skolēns daudz laika pavada tieši skolā. Tā ir otrā ģimene un tai ir milzīga loma cilvēka attīstībā.

Kas ir skola? Manuprāt, tā ir vide. Ja runājam par vidusskolu, tad, manuprāt, skolēnam jau jābūt pietiekami nobriedušam, lai saprastu, ko viņš vēlas sasniegt dzīvē. Man rodas sajūta, ka šajā vidē skolēnu vairāk ietekmē nevis pedagogi, bet gan vienaudži. Varbūt kāds stāstīs, kā skolotāji viņu motivējuši mācīties. Nestrīdēšos, bet manā skatījumā tomēr kādi 80% ir paša skolēna ziņā - vismaz vidusskolā.
Rezumējot, izglītības sistēmai ir jābūt pakārtotai klientam - skolēnam, nevis jābūt uztaisītai lai apkalpotu masas un ar ķeksīti valsts pārvaldē.

Jā, bērnudārza ēdienkartei jābūt pakārtotai pašu audzēkņu vēlmēm. Ja viņi vēlēsies čipsus un gāzētu dzērienu, tad dosim. :-)
06.07.2016 15:09 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
Kāda vaina vismaz eksāmena priekšmetos skolēnus dalīt pēc zināšanu līmeņa. ''Gudrie'' spēs attīstīties līdz pilnībai nevis sēdēs un kūkos, jo pārējie bļauj, ka netiek līdzi, bet ''dumjie'' vismaz nokārtos eksāmenu pēc viņu spējām. Tāpat skolās dala matemātikas, valodu un kādās vēl tur klasēs, un tad ir parastās klases, bez speciālā novirziena, tā kā dalīšana jau notiek tāpat tagad un viņiem jājūtas ļoti slikti pēc tāda viedokļa.
06.07.2016 15:48 |
 
Reitings 57
Reģ: 07.07.2013
Personīgi varētu vainot savu sākumskolas skolotāju, jo viņa man matemātikā NEKO nemācīja. Cik atceros no bērnības, viņa bieži nebija skolā, vienaudžus norakstīja un teica, ka nav nākotnes. Vienvārdu sakot - skumji. Joprojām māca bērnus tādā pašā stilā.
Eksāmenu rezultāt arī skumīgi. Bet problēma ir sistēmā un tajā, KURI zināšanas sniedz skolniekiem.
06.07.2016 16:49 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!