Kas mainījies pēc bērna?

Manai mamma ir uzaudzinājusi 4 bērnus, paralēli strādājot algotā darbā, plus apkopusi savu saimniecību (dārzs, lopiņi) un izdarījusi mājas soli un nevienam tajā laikā nebija pamperu.
Ja skatās kā tagad ir, tad māsa netiek galā ar 1 bērnu, čīkst un pīkst, ka neko nevar paspēt.
Man pašai bērna vēl nav, bet jau tagad zinu, ka bētns rotēs ap mani, nevus es ap bērnu un kopā mēs izdarīsim daudz vairāk kā es viena. Aptuveni kā Wee. Vairāk dara, vairāk var paspēt, kaut kā tā.

kampanella
ir dienas, kad man morāli ir neizsakāmi grūti. Un es nezinu, vai tā īsti man var tam būt gatavs.

Spīgana jā, tas nu ir fakts, bet mēs tomēr ar vīru nespējam iedomāties pavisam dzīvi bez bērniem. Būtībā es pati arvien vairāk izjūtu vēlmi pēc bērna, vienmēr noskatos uz mazajiem zīdainīšiem ar smaidu un ik pa laikam uznāk tāda liela vēlme pēc tā visa, bet nu tomēr biedē tā lielā atbildība un tas, ka dzīve uzreiz tik ļoti mainās. Jā, protams, var jau ceļot tāpat, ciemoties , izklaidēties utt. bet tomēr šis tas mainās diezgan būtiski. Un tad mēs vēl noskatamies ar vīru, kā bieži uzvedas 2 - 5 gadus veci bērni, kā ārdās veikalā, bļaustās, dara blēņas visādas , diezgan trakus gadījumus redzu veikalos, kafejnīcās, dažādos pasākumos. Var jau būt, ka tie bērni ir vienkārši izlaisti, nezinu, neesmu tik daudz interesējusies par bērnu audzināšanu.

Kampanella
Un tad pajautā, kuras tam būtu gatavas iet vēlreiz cauri, vai ir tā vērts. Domāju, ka visas pateiks, ka bērni ir bijuši visa tā vērti (l)

Kampanella
Kaut mums bērniņš ir plānots, tāpat es varētu teikt,ka tā pa īstam gatava ir ļoti reti kurā sieviete.:-)
Un jā, es arī domāju,ka visas pateiks, ka tas viss ir bijis tā vērts.(l)

Bērns uzlabojis dzīvi it visā - ar vīrieti, ikdienā un arī dzīvokļa jautājumu bērns ātrāk atrisināja, bet nu jā 24/7 ir jārēķinās ar kādu. Rīta gulēšanu regulē bērns, izklaides vairāk pakārtoju mazajam.

Bet ja jāsaka, ka bērnu audzināt nav viegli, un būtu es to zinājusi, nebūtu dzemdējusi, tāpēc labi, ka man viens ir, vairāk tuvākajā desmitgadē neplānoju, vai vispār neplānoju. :D

Bet nu grūtāk ir tikai tad, kad viņš mazs, daži gadi un būs jau viss atpakaļ, varēšu laist dzīvē, tik tas atstāšanas jautājums omēm nav tik vienkāršs, jo Rīgā uz vietas neviena nav, bet tas mazākais.

Un lai galīgi es nebaidītu, tad ne visām ir nemierīgie un nepaklausīgie bērni, ar citiem ir ļoti viegli, un tu nekad nevari zināt kā būs. ;)

Arī mans sarežģītais, aktīvais jau sāk izaugt par tīri ok bērnu. :D

Man ir tādas pašas domas kā kampanella, ar visu to, ka nav tas vecums, kad vajadzētu vēl tādām domām būt galvā. Bet nu - ja ņem vērā, ka man pat otrās pusītes vēl nav, tad laikam varu par to neiespringt :-D

kampanella man apmēram tas pats:-)

Mani laikam visvairāk biedē, ka manam vīrietim bērns varētu kļūt svarīgāks par mani. Par sevi zinu, ka tā nekad nenotiks, jo cilvēks, kuru vienmēr mīlēšu vairāk par visu un kurš man būs pats svarīgākais, būs mans vīrietis. Protams, bērnam vajag daudz uzmanības un mīlestības, bet es nekad attiecības ar vīrieti neatstātu novārtā tikai tādēļ, ka piedzimis bērns. Un tas mani biedē, ka nebūs vairs tik daudz laika, lai būtu kopā divatā. Viss pārējais mani neuztrauc.

Nepozitīvi:
hormoni
neizgulēšanās
egoisma laušana
tavs ķermenis īsti tev nepieder
reta izraušanās cilvēkos
paranoja,vai bērnam kas nekaiš

Pozitīvi:
beznosacījuma mīlestības izjušana
apziņa,ka spēj radīt kaut ko tik brīnumainu



Piebildīšu,ka to pozitīvo apjēdzu tikai ar laiku. No sākuma ir grūti, bet atskatoties,saprotu,ka viss bija normāli. Vajadzēja sagatavoties tehniski labāk, tad arī to negatīvo momentu būtu bijis mazāk.Sākot ar trauku mazgājamo mašīnu,beidzot ar pielādētu saldētavu pirmajam mēnesim utml. Lai nekaitinātu trauki,lai rati viegli,lai lifts ir un lai drēbju pietiek,lai tajā visā stresā vēl par tādiem sīkumiem kā drebes jādomā.

Kāda te minēja,ka ja nav koliku,tad dzīve ir izdevusies.Es teikšu,ka ja piens ir,tad dzīve ir izdevusies. Jā,ir ierobežojumi ēšanā,bet kopumā tu esi nodrosinajusi ar visu nepieciešamo bernu.Bet ja piena nav,tad kāda tur sociālā dzīvē,ja tev jāiemāna krūts bērnam pirms pudeles,kuru arī ņem tikai guļus pozā. Tad jāsāk izvērtēt,kas ir svarīgāk- sociālā dzīve vai bērns. Tā arī rodas šīs mammas,ka īsti nekur netiek. Tas nav viegli,nebūt nav! Bet vai es to gribētu mainīt? Nekad!!!

Dažas te saka, ka ja sākumā nav koliku yad esi laimīgākā mammīte pasaulē! Protams ar tagadējo prātu saprotu kad lielāko daļu laika gulēja mazais un man bija tik īzij pīzij salīdzinājumā ar to kā ir tagad.. iet kā tanks visur un prasa daudz uzmanības un spēlēties kopā... varu teikt ka laika sākumā man pat varētu būt vairāk nekā ir tagad! BET IR VIENS BET to es saprotu tagad ar tagadējo prātu! Tad kad man piedzima bērns pirmos mēnešus man bija tāds hormunu sprādziens ka es juku prātā! Raudāju ar bērnu līdzi vai viena.. eksplodēju dusmās par sīkumie tad vienā minūtē esmu laimīga un starojoša bet nakamajā jau visīstākais dēmons! Tad es nesapratu kas tas ir un ņemot vērā ka mazais man bija bez kolikām un omulīgs tad vienalga es biju crazy!!! Un tas bija traki.. domāju ka vienreiz izdzīvojusi to visu tagad ar otru bērnu būtu vieglāk jo ir vairāk saprašanas kas un kā...

Un tad pajautā, kuras tam būtu gatavas iet vēlreiz cauri, vai ir tā vērts. Domāju, ka visas pateiks, ka bērni ir bijuši visa tā vērti

nu es teiktu taa- ka pati vairs but stavokli un dzemdet negribetu nepar kadu naudu , bet audzinat varetu kaut vel 5 .... nakotne noteikti adoptesu kadu bernu ....

Varbūt es runāju muļķības un varat man nepiekrist, bet uzskatu, ka vīrietim bērns nevar būt svarīgāks kā sievietei. Vīrietim tas vispār ir savādāk, jo sieviete 9 mēnešus iznēsājusi mazo un ir viņu saistīta kā pirms tā arī pēc dzemdībām, bet vīrietis tikai redz lielu punci un īsta saikne veidojas tikai pēc dzemdībām. :-)

ko jus saprotiet ar vardu svarigak ? un ka vispar sevi ( pieaugusu , patstavigu cilveku ) var salidzinat ar zidaini ?:-O

Vispār saprotu meitenes, kuras šo diskusiju lasa kā Alana Po šausmu stāstu. Es pati agrāk domāju kā Kampanella. Tomēr bērns visu saliek savās vietās. Lasot visus mīnusus, es tos tāpat redzu kā mazos plusus, jo bebis atsver to visu. Nevar paēst 2, bet plkst. 3? Tas nekas, jo to vienu stundu pavadīji ar mazo, kas ir mīlestības pilni mirkļi. Kaut gan agrāk varēju izbesīties, ja nepaēdu uzreiz kā gribu. Tie mīnusi pat tādi sīkumi vien ir, īstenībā. Galvenais, ka pati un bērns veseli.

Man gan laikam jāsaka, ka man ir paveicies - piens ir, bērnam kolikas nav, par super mierīgu gan nenosaukšu, bet ne jau tāpēc man ir mazais, lai viņu noliktu stūrī kā puķu vāzi smukumam :-D

tavs ķermenis īsti tev nepieder

kā lai to saprot?

AG, ar vīru esam runājuši, ka mīlestība pret bērnu radās pakāpeniski. Bet nu, dēls viņam ir ļoooti svarīgs. Tik pat, cik man. Un, atnākot no darba, viņš gandrīz visu laiku pavada kopā ar mazo. Jo ilgāks laiks iet, jo izteiktāk tas kļūst.
Nav ko salīdzināt šīs divas lietas- sieviete un bērns, vai vīrietis un bērns. Sievietes un vīrieša attiecībās tomēr ir kaisle utt. Bet, tā mīlestība ko vecāki izjūt pret bērnu ir kaut kas pilnīgi cits.

Nu piemēram krūts barošana! Ēst un dzert visu pēc kārtas nevari-bērnam pumpas. Kad esi stāvoklī, tad vispār viss ir izmainījies. Tādā ziņā.