Oi, es gan nevarētu pateikt, ka nekas dzīvē īpaši nav mainījies. Mainījies ir pilnīgi viss. Man bērns ir no nemierīgajiem, tāpēc nevaru teikt, ka būtu viegli, bet tas viennozīmīgi ir tā vērts.
No mīnusiem - dienas režīms jāpielāgo bērnam, laika sev un divvientulībai ar vīru ir ļoti maz. Traucēts nakts miegs. Reizēm tāāā gribas atlaisties dīvānā un neko nedarīt, bet tādas opcijas nav. Laikam lielākais mīnuss - mazāk komunikācijas ar citiem, attiecības ar draudzenēm attālinājušās. Neesmu no tām mammām, kuras visur iet ar bēbi, jo, lai arī manam tūlīt būs gads, vēl aizvien guļ 2x dienā, līdz ar to, kamēr es sataisos kaut kur doties un nokļūstu tur, drīz vien mazais jau atkal grib gulēt. Un guļ viņš tikai savā gultiņā vai arī, ja gultiņa nav pieejama, man klēpī, kas, protams, man šķiet apgrūtinoši + vēl visas citas bēbju lietas, tāpēc daaaudz vienkāršāk man šķiet nekur neiet. Pat nesaprotu, kā citām mammām izdodas ar prieku turpināt aktīvu sabiedrisko dzīvi. :-)
No plusiem - esmu iepazinusi beznosacījumu mīlestību, pirms tam nevarēju iedomāties, kā tas ir. Vērot, kā mazais kunkulītis pārtop par īstu cilvēku ir fantastiski, par to varu jūsmot katru dienu no rīta līdz vakaram. Šķiet, ka dzīvei beidzot ir jēga. Agrāk, lai arī bija ceļojumi, teātri, deju nodarbības un 100 citas lietas, viss likās tukšs un nekāds, bieži mocīja bezcerības sajūta un apātija. Tagad tā vairs nav, droši vien agrāk bija pārāk daudz brīvā laika. :-P
Attiecībās ar vīru, jāsaka, ka viss ne vienmēr bijis saulaini, it īpaši pēcdzemdību periodā, hormoniem plosoties, viss rādījās brīžiem pavisam melnās krāsās. Posms pēc bērna piedzimšanas nebija viegls. Bet tagad jau viss atkal ir lieliski. Kopumā jāsaka, ka bērns ir dzīvi padarījis foršāku. :-)
2348
