Sveikas,
riits man iesaakaas ar ''paarsteigumu'', mans puisis pie brokastiim gultaa atklaaja to ka tika SSE Riga. Pirmais, kas mani nosokeeja bija tas, vins to jau zinaja maijaa, bet lidz sim neko man neteica. Es traki uz vinu sadusmojos un sablaavu, vins no dusmaam pameta maaju uz kadu laiku . Teica, ka zina ko es domajot par so skolu un kada ir attieksme ka tiek par to runats. Taapeec vilcinaajaas man par to teikt. Tagad saprotu, ka paraak asi reageju un nozeloju ko pateicu vinam. :'-(Nu lai jums butu skaidrs, man ir prieks par to ka mans puisis ir tik gudrs, ka iztureja konkursu un tika skolaa bez problemaam. :-)Bet ir lietina kas mani uztrauc viss vairak, tur jus neko nevaresiet palidzet, jo nepazistat vinu, bet gribeju izklastit bedu un dzirdet kadu uzmundrinajumu. :'-(
Es nevelos, lai vins paliek iedomigs un skatitos uz citam meitenem, es zinu ka loti daudzi no taas skolas, tieshi puisi samaitaajas un paliek lieli donžuani. Sobrid ir taa ka es uztraucos par sevi vairak nekaa par vinu, ja godigi. Es gribu lai vins tur macaas un gribu lai vinam labi izdodas tur viss, bet es baidos, ka vins vairs nebus tas pats milais, gadigais cilveks kas agrak.(l) Zinu, ka tas man butu jarunaa ar vinu, esmu jau runajusi, bet vins saka ka viss bus labi un saka ka taa ir tikai skola. (t)
Veletos no jums dzirdet kadu uzmundrinajumu, ludzu!
5
