es tevi saprotu, man sākumā bija līdzīgi, ka draugi bija nu tik svarīgi, ka vienmēr vajadzēja tikties, runāt utt. beigās sanāca tā, ka viņš pavadīja vairāk laika ar draugiem nekā ar mani. mums kopīgs laiks vairs bija tikai 1 reizi nedēļā, pārējo viņš skraidīja apkārt ar čomiem.. tas protams noveda pie strīdiem. sākumā viņš nesaprata, par ko dusmojos, jo domāja, ka dusmojos uz draugiem un man viņi nepatīk, bet patiesībā vienkārši par to, ka nepavadam laiku kopā.. laiciņš pagāja, es jau domāju, ka bezcers, nekas nebūs vairs utt, bet vienā dienā viņam kaut kas pieleca. :D izkratīja man visu sirdi, cik svarīga, cik ļoti mīl utt un solīja veltīt vairāk mums nekā čomiem, arī es mierīgāk sāku viņu draugus uztvert, jo sapratu, ka viņš cenšās un nevaru viņam brukt virsū, jo tie tomēr ir draugi un nebūtu skaisti būt egoistei un viņam neļaut tikties un dusmoties par to. šobrīd viss +/- ir sakārtojies un ir ok. :) tā kā tev varu ieteikt parunāt ar viņu, vienreiz, otrreiz, kamēr kaut ko sāk saprast un nedusmoties lieki, jo tas arī nav labi.
26
