Sveiki,cosmo! Man ir 15 gadi. Un man vajag padomu. No oktobra uzsāku čatu ar 2 gadus vecāku čali no manas skolas. Čatojot, mēs kļuvām tuvi, un ieguvām abpusējas simpātijas. Vēlpietam lielas. Ta viss uzsākās. Skolas laika dažreiz izgājaām ārā, skolā tikāmies.Katrā ziņā kopā nebijām, jo kaut kā vienmēr atteicu. Mēs čatojām daudz, bet ļoti daudz strīdējamies. Nedēļas pat nečatojām, jo mūsu raksturi ir savādāki. Viņš visu laiku mani ļoti sāpināja, bet es to piedevu. Nezinu kāpēc, es vienkārši nespēju izbeigt domāt par viņu. Acīm redzot starp mums bija kaut kāda dzirkstelīte.. Čatā daudz runajām par imtīmo, ko gribam. Bet ne par to. No maija īpaši kļuvām tuvi, ļoti. Gajam laukā utt. Bet tad maija beigās viņš mani vairs negribēja, un atšuva. Nezinu kapēc. Vienkārši nepaskaidrojot atšuva. To pieņemot 2 nedēļas starp mums bija klusums. Bet tad kad jau dabūju citu simpātiju, viņš sāka ar veco dziesmu - es bez tevis nevaru , utt. Es protams piedevu, jo man bez viņa ir ļooti grūti. Lai arī viņš mani ir sāpinājis un novedis pie asarām daudz. Tā nu atkal čatojām, un dažreiz izgajām arā. Tad tā, čatojām, dažreiz nebija laika mums abiem. Tagad pirms 2 nedēļām, atkal viss sākas no jauna. Un tagad biju gatava ar viņu būt kopā. Viņš man tā iepatikās. Es bez viņa nejutos kā es. Es viņu mīlēju, lai arī biežak strīdējāmies. Es biju traka bez viņa. Un tad sākās viss atkal. Pēkšņi ne no kā, pagājušo nedēļ viņš pret mani sākas izturēties dīvaini. Vienkārši neitrāli. Protams, es sapratu ka viņam ir cita. Viņš mani ignorēja wpp, tad atkal atbloķēja. 2 dienas nerakstīja, rakstīja tai otrajai. Tad atkal rakstīja. Teica, ka nevar bez manis. Protams, es atkal ļāvos. Sarunajam nakamajā dienā iet laukā. Tajā vakarā čatoju ar viņa otru simpātiju, viņa apgalvoja ka starp viņiem ir tikai čats. Es jau sapriecājos. pienāca diena, kad sarunājuši bijām iet laukā , bet neno kā viņs mani nobloķēja visur kur iespējams , neko nepaskaidrojot. Vakarā, dažas minūtes pirms norunatā laika, viņs man zvana un saka lai lieku viņu mierā. Es nospiedu. vakarā redzu viņa draudzenes (otras simpātijas) profila bildē bilde kur viņi ir apķērušies. Man protams asaras, dusmas uz viņu un draudzeni , kura man sameloja par visu. Šodien satiku viņus uz ielas. Pabraucu garam un atkal sāku raudāt. Es nespēju bez viņa, visu laiku domāju, jo visu ši laiku man ir bijis tikai viņš. Nav iespēja dabūt jaunu simpātiju, un aizmirst viņu. Man sāp, ka mani kā suni var pamest. Palīdziet, ko man darīt? Kā aizmirst? Man ar viņu bija ideāli, neskatoties uz to , ka man viņš darīja sāpes ik dienas. Izturējās kā pret pameslu.es to pacietu, tā it kaa nekas nebūtu bijis... Bet tagad es vairs nespēju par viņu nedomāt.
4
