Kā pievilināt kaķēnu?

Siltums sirdī, cik labi ir cilvēki. Paldies, ka rūpējaties par mazākajiem brāļiem. Faith in humanity: restored

Man ir pazina,kas glabj kakus regulari un mekle majas viniem. Vinai ir sava biedriba izveidota. Vina tiesam rupejas par dzivniekiem un tikai visu labako par vinu varu pateikt.

Neons ideja nav slikta,kad gatavojos kert savējo kaki,apskatīju visādus video,kur kēra tieši ar šo metodi, tikai mājās jāsatrenējas,lai ātri to izdarītu :-D bez tam,nav teikts,ka vińš vispār līdīs zem tumšas kastes,ja jau tā ir dikti bailīgs. Tāpēc ar to būri ir vieglāk-noliec un gaidi. Es sēdēju mašīnā un vēroju,jo vińi jau tpt baidās tajā būrī iet, tpc uzmana visu situāciju sev apkārt.
mistalee_ njā mani ar interesētu,ko darīt ar tādu kaki, vrb jāparunā ar kādu gudru vetārstu? Kaut gan no man zināmajiem tādiem agresīvajiem kakiem, neviens gadu gaitā nav kłuvis miermīlîgāks, lai cik draudzīgi un labi visi pret vińiem izturētos.

mistalee_ es arī dzīvoju ar kaķi, kas sākumā bija mežonis :-D Kad kaķīti paņēmu, viņš bija šausmīgi bailīgs - sākumā visu laiku slēpās, neļāvās paņemt rokās (ja izdevās noķert, ļoti cīnijās, lai aizbēgtu), bieži vien arī čurāja, kur nevajag. Es centos ar viņu iedraudzēties ļoti pakāpeniski, lai viņš saprot, ka nav ko baidīties. Sākumā viņu tā kā ignorēju (respektīvi, centos nepievērst uzmanību, kad viņš izlīda no slēpņa un kaut kur gāja). Tad viņš saprata, ka neviens viņu neaiztiks un sāka vairāk staigāt apkārt un izzināt jaunās mājas. Ar laiku viņš sadūšojās gulēt uz dīvāna (darīja to tikai tad, kad neviens cits tur nesēdēja), sākumā nostājos vnk blakus, pastāvēju, aizgāju. Pēc tam jau apsēdos dīvāna otrā stūrī. Ar laiku ar vien tuvāk un tuvāk, un galu galā arī noglāstīju(bet necēlu, neņēmu klēpī). Tā visa iedraudzēšanās ilga apmēram gadu. Tagad kaķim ir četri gadi un pats lien klēpī mīļoties, spēlējās un ir visādi citādi forši kaķis. No svešiem cilvēkiem vēl joprojām baidās (kā kāds atnāk, slēpjās, svešiem nedodas rokās), bet man un draugam ir foršs mīlulis (l)

Galvenais, ka šis gadījums pilnīgi atsit jel kādu vēlmi ņemt kaķēnu no kaut kurienes, kur tu nezini, kāds viņš ir. Saprotam jau, ka kaķene ir traumēta - sista, spīdzināta, ej nu sazin, jo normālam kaķim tā nebūtu jāuzvedas. Kamēr viņu mēģināja noķert, drauga mamma daudz viņu vēroja. Viņa tāda īpatnēja ir, baigā vienpate. Piem, kaimiņi baroja tos visu kaķēnus, kas tur dzīvojās, tā kaķene ar visiem negāja, palaida visus pa priekšu un tad, ja kaut kas palika pāri un visi bija paēduši, aizgāja kaut ko paēst. Bija versija, ka varbūt viņa slima, aizvedām pie diviem vetārstiem, abi apstiprināja, ka viņa ir pilnīgi vesela, jāpagaida mēnesis līdz adaptēsies un viss būs kārtībā.
Draugs mēģina ar viņu ļoti uzmanīgi iedraudzēties, neķer rokās, mēģina pieiet klāt, viņa vai nu bēg prom vai šņāc virsū. Vairs nav pat pieejas kā tikt tai kaķenei klāt:-/

Mēs pirms pieciem gadiem savu kaķīti no malkas grēdas izvilinājām ar mazu siera gabaliņu. Tā nu visi dzīvojam kopā no tās dienas. Var just, ka kāda bērnības trauma vēl palikusi, jo ir tāds reizēm stresains un spalva pastiprināti krīt, baidās no skaļākiem ielas trokšņiem, bet kad aizvedam uz māju, tad pa pagalmu droši skraida. Visā visumā super kaķītis.(l)

Aaa un bija mūsu kaķis pie vetārsta, tur viņam zobus iztīrīja un smaganas sakopa, domājām, ka moš spalva krīt no sāpēm un tādēļ viņš tāds reizem uzvilkts, bet nē, mute smaržo, a spalvas tik lido. Tad paklausijās sirdi un teica, ka nedaudz pa strauju esot pat tādā satraukuma stāvoklī (ciemojoties pie daktera). Ieteica vest pie homeopāta. Tagad nezinam ko darīt, vai tiešām meklēt, kur vest kaķi.

Or tas līdzeklis, kurš jāpūš kastītē, lai kaķis tur ietu. Iedomājies, ka esi kastīte un sapūties pati. :D

Spalvas visiem kaķiem krīt āra. Nenormāl iir tikai tad, ja paliek pliki plankumi. Pavasarī kaķi maina spalvu un tad krīt tā pavairāk.

Šai nodarbē kādreiz biju izkopusi meistarību. Žēl, ka iemaņas aizmirsušās. Bērnībā ar draudzeni izglābām daudz mazus kaķēnus un atradām viņiem mājas. (l) Pārsvarā jau ar ēdienu... Mazie parasti noslēpās zem kāpnēm un tad mēs tur viņus izmakšķerējām ārā ar roku. Vai arī zālītē ierobežojām no visām pusēm (ņemot palīgā vēl citas draudzenes) un tā noķērām...

Es zinu, ka spalvas visiem krīt. Bet es tomēr redzu atšķirību citiem kaķiem un savam. Manam kaķim ir pilnīgi vienalga, kāds ārā gadalaiks. Viņam spalvas lidinās kušķiem. Tikko kā satraucās, tā spalvas stāv uz muguras un gaida, kad nu varēs sākt planēt pa istabu. Tā kā būs mājās mazulis, tad es tomēr gribētu censties kaut ko uzlabot sava kaķa veselībā, lai visiem labāk un ērtāk.

Nu mana mammas kaķene arī ir no ielas paņemts kaķēns, tikai ar tādu atšķirību, ka pati nāca pakaļ un ņaudēja, glaudās gar kājām - pavisam maziņa vēl bija. Un ir tāds raksturiņš, ka tik turies. Bailīga nebija nemaz, bet agresijas joprojām (pēc 12 gadiem) pietiek. Nāk mīļoties, bučoties tad, kad pati grib. Bet jebkurā mirklī var ienākt prātā, ka vajag pagriezties un iekost rokā (piemēram, ja pārtrauc kasīt viņai muguru). Vēl viņa bērnībā kādu laiku bija ļoti zaglīga, kā kleptomāne zem atpūtas krēsla bija savilkusi visādas spīdīgas mantiņas (atslēgas, pulksteņus, pogas :D ) . Kā arī ļoti atriebīga, ja izdara kādu nedarbu un tiek nosūdzēta, vakarā obligāti uzleks uz galvas.

Par tiem bailīgajiem minčiem - mana vecmamma jau padsmit gadus (jā!!!) baro vienu kaķenīti, bet viņa pat paglaudīt sevi joprojām neļauj. :-D

Prieks, ka palīdzi kaķiem.
Viņiem laukos vislabākā dzīve, vai tur kur ir piepilsētā mājas!!!
Es vienu šitā arī paņēmu.
Viņam jau tagad ir 10 gadi.:-)
Mums mājās nekad nav bijis pilnīgi ruds kaķis.:-)

Ķiršu zēn Tu jau sen visiem esi apnicis.:-D

Itsme

Manējais kaķis arī ir nācis no ielas.
Pret mums mīļš runčuks.
Bet, ļoti baidās no svešajiem jau 10 gadus.
Aizskrien prom ko kājas nes.
Mēs tam nepievēršam vairāk uzmanību.

Paldies, kaķītis ir notverts un šobrīd čučā siltumā un sausumā. (l)

super!.. malacis! (l)

Malacis, Adventi. Kačītis tagad siltumiņā un paņammājis (l)|-)

Mes taa suni pieradinajam. Nokeram , jo no cilvekuem loti baidijas. Palaidam seta, likam vinam edienu un likam mieru. Kad tris gadi pagajusi, tikai ar manu omi ir draudzigs, no parejiem beeg.