strīdu/"asāku" diskusiju tēmas attiecībās

Neons- Zēl ka tev tāds psihais jāpacieš, tādi diemzel agri vai vēlu arī palaiž dūres (t)

Ridziniece- Ko tu te iesmirdeji lai tik man kko uzd***? Ne tu mani zini ne kaut ko par mani,tapec pakluse un noteikti ne tev par manam attiecibam spriest,tapec muti ciet vecā piepe ;-)

Elmo si tema nav tev domata! Kad bus attiecibas varesi runat!

Rvis, eksperts atradies! :-D Par viņa roku pacelšanu man nudien nav jāuztraucas.

Ridziniece- Tad ko tu seit dari? Man ir,es tikai neredzu jegu par vinam kko stastit tada foruma ka sis :-D

Mēs ar vīru esam ar līdzīgiem uzskatiem par dzīvi un vērtībām, tapēc par lielām lietām nestrīdamies. Par sīkumiem (kārtību skapjos, atkritumu šķirošanu, pārlieku našķu ēšanu) es kādreiz varu pabubināt, bet viņam ir pāris triki kā manu bubināšanu minūtes laikā pārvērst ķiķināšanā un bučās. :-P Strīdamies reti, biežāk diskutējam par "tēmu". Abi vadamies pēc principa, ka otrs ir mīļāks nekā uzvara strīdā, bet tajā pat laikā ir lietas, kuras ir jāizrunā.

Par spīti manai kašķīgajai dabai, strīdamies reti. Vīrietis uz manām provokācijām nereaģē :D

Vīrietis uz manām provokācijām nereaģē

Ka jau reiz teicu, man stipri lidzigi. Ar gariem kopdzive sgadiem cilveki pierivejas un par sikumiem nestridas Nav jega, katrs paliks pie sava viedokla.

Jā, tas laikam ir gudrāk. Kad atdziestu, tad pašai arī smiekli nāk.

Ļoti reti kašķējamies. Pat nenāk prātā tēma.. :-)

Nestrīdamies. Nav jēgas. To, ka man nepatīk ķēpāties ar spagetti makaroniem, viņa jau tāpat sen zin. Un bērna audzināšanas jautājumos viņas viedokli necenšos apstrīdēt.

Par spīti manai kašķīgajai dabai, strīdamies reti. Vīrietis uz manām provokācijām nereaģē

Par sīkumiem (kārtību skapjos, atkritumu šķirošanu, pārlieku našķu ēšanu) es kādreiz varu pabubināt, bet viņam ir pāris triki kā manu bubināšanu minūtes laikā pārvērst ķiķināšanā un bučās.

Mums ir līdzīgi kā te jau minēts :-D8-)

Ļoti sen neesam strīdējušies. Bet, mūsu galvenais strīdu temats ir viņa bijušās attiecības. Man, kad uznāk melnie, tad es izdomāju, ka viņš droši vien grib atpakaļ bijušo. Bet, tā kā esam kopā jau 11 gadus- tad pēdējā laikā šis jautājums kļūst neaktuālāks.
Par sadzīviskām lietām mums nav ko strīdēties, kaut kā abiem ir līdzvērtīgas gaumes.

Reti strīdamies, bet ja sanāk, tad par nopietnām lietām, nevis ne tā noliktu krūzīti vai ne tā pakārtu dvielīti. Ar cilvēku, kas nepārtraukti piekasās sīkumiem, man nebūtu pa ceļam.

Mans vīrs ir supermiermīlīgs tāpēc viņš sāk kašķēties ja esmu viņu nokaitinājusi. Ja es esmu nogurusi, tad var sanākt kašķis par jebko, jo tad es reizēm nevaru paturēt mēli aiz zobiem. Bet objektīvi biežākie kašķi ir par to, ka māja bardakā un viņš to neredz, par to, ka viņš daudz strādā un reti laicīgi ir mājās. Par to, ka viņš aizmirst mani painformēt par saviem plāniem un vnk aizmirst lietas :D

Dažreiz pakasamies par kaut kādiem sīkumiem, bet tas tiek aizmirsts tik ātri!
Es tāda mierīgāka esmu, neiesvilstu pie sīkumiem. Dažreiz vienkārši neņemu vērā un noignorēju situācijas, kurās varētu arī kaut ko pateikt pretī. Labāk paklusēju un to izrunāju vēlāk. Priekš kam nervus bendēt liekām lietām? Lai tikai paliktu nervozāka? Pfff, nav ērts.
Daži cilvēki man vispār ir teikuši, ka es dzīvoju čiliņā, neiespringstot par lietām. Līdz ar to arī mūsu attiecības ir mierīgas, jo, ja raksturs būtu tāds, kā manai otrajai pusei, mēs nevarētu sadzīvot.

Mums sanāk diezgan daudz strīdu.
Strīdamies par viņa greizsirdību, to, ka viņam visur rādās tas, kā tur nav. Tas strīds var izvērsties drāmā uz vairākām dienām, jo es arī ātri par to sadusmojos, tad sākam vilkt ārā pagātnes grēkus un tad jau tā sniega bumba ir sākusi ripot neapturamā ātrumā.

Par manu brāli, to, kā es, viņaprāt, visu laiku ar viņu auklējoties, visu piedodu, visu attaisnoju.

Dažkārt arī par vienu otru viņa radinieku, kurus savā tuvumā redzēt nevēlos.

Un ir arī visādi sīkumi, par ko kašķēties. Par to, ka viņš māca mani, kad esmu pie stūres. Es nekad ar viņu nesaskaņojot savus plānus, aizmirstot viņam svarīgas lietas. Es mēdzu viņam pārmest to, ka viņš ir pārāk izpalīdzīgs un tad visiem visu ko apsolījis, pēc tam skrien, lai visu paspētu.
Par ēdienu, mēs ēdam ļoti atšķirīgi un viņš mani grauž par to, ka es ākstoties, nevis normāli ēdot. Par to, ka viņš domā, ka es lieku viņam piedalīties sīkos mājas darbos, tikai principa pēc, nevis tāpēc, ka tas būtu reāli vajadzīgs. Par to, cik kārumus var dot sunim. Nu principā kašķis var sanākt par jebko. :-D

Visus strīdus izraisa greizsirdība vai nogurums, kad vienkārši gribas kādam uzknābt.

mēs vairāk burkšķam ....un tad ja viedokļi nesakrīt ....nesarunājamies.....:-Dtad vienā brīdī abi saprotam, ka tas viss ir sīkums....:-D vairāk burkšķēšana sanāk par desām un citiem ēdamiem,neēdamiem mēsliem, viņš ir gategoriski pret ķīmijas ābeci ēdienkartē....:-D:-D:-D

Par spīti manai kašķīgajai dabai, strīdamies reti. Vīrietis uz manām provokācijām nereaģē

++ ups. :D

Ja mums arī uznāk kādi strīdi tad tikai tādi mazi burkšķieni,kas ātri pāriet un tikpat ātri aizmirstas. Parasti es papukstu,ja nav laicīgi nomazgāti trauki vai atstāti bārdas rugāji uz izlietnes :-D
Lielāku strīdu,kas ievelkas dienām mums nav bijis,kaut arī es esmu tā,kas ātri aizsvilstas (l):-D