Man šķiet, ka mūsdienās sašutums ir vairāk par to, ka ir tik daudz iespēju (un informācijas) kā padarīt pasauli labāku, bet, nē, ir cilvēki, kam vienalga, "jo garšo" vai "tā ērtāk".
Tā ir dabīgāk. Protams, var gaļu aizvietot ar kaut kādiem sintētiskiem pulveriem, bet manā dzīvē jau tāpat pietiek sintētikas.
Problēma ir nevis tajā, ka cilvēks ēd gaļu, bet tajā, ka šādi apstākļi dzīvniekiem ir tādēļ, ka pašus dzīvniekus audzē 3x vairāk, nekā tas vispār nepieciešams. Pirmkārt jau ražotājs daļu izmet ārā - nepaspēj notirgot veikaliem. Tad veikali izmet daļu, ko nepaspēj pārdot gala patērētājam un beigās tas gala patērētājs arī daļu izmet ārā, jo visu neapēd. Ražotājs labāk met ārā lieko, nekā ražo mazāk, lai spētu nodrošināt veikala pieprasījumu. Veikals arī labprātāk iepērk vairā, lai tiešām nepietrūkst un lieko izmet, bet vismaz, kad Anniņa nāk pēc konkrētās servelādes, tā noteikti veikalā būs un viņi nezaudēs Anniņu kā klienti, bet Anniņa nopērk 3 paciņas ar to servelādi, ar domu, lai nepietrūkst līdz nākamajam veikala apmeklējumam, bet vai nu aizmirst, ka viņai tā ir, vai atver iepakojumu un laikā neizēd un viss - servelāde miskastē. Te ir reālā problēma, nevis faktā, ka cilvēks ēd gaļu. Turklāt, vidējam organismam, lai nodrošinātu sevi ar resursiem, pietiek apēst apmēram 100-150g gaļas dienā. Kurš tad cep kotletes no 100g gaļas? Loģiski, ka visi rij vairāk, nekā viņiem to reāli vajag.
Nākamā lieta, kas ir - tā ir pasaules pārapdzīvotība. Turklāt, lai cik tas nebūtu paradoksāli, tā nav 3 pasaules valstu problēma, ko parasti piesauc - tur nemākot ar prezervatīviem apieties. Paskatieties pārapdzīvoto valstu topa aukšgalu. Kāpēc šis jautājums nekā netiek risināts? Tāpēc, ka tas ierobežotu demokrātiskā valstī dzīvojošu personu izvēles brīvību! Nu tad lūdzu - jo vairāk cilvēku, jo liekāks patēriņš.
Dzīniekiem, ko audzē apēšanai, varētu nodrošināt daudz humānākus apstākļus, ja patērētājiem nebūtu patērētāju ieradumu.