Kubi, kāpēc Tev šķiet, Sants tā darīja? Un vai par melošanu sev, pasaulei un sievai viņu padzina? Santu un Cālīti padzina, jo viņi neiekļāvās baznīcas noteiktajās morālajās normās un atļāvās pateikt, ka tās nav pareizas. Vispār jau viņi pateica tikai to, ka dieva priekšā visi cilvēki ir vienādi.
Jā, to es piemirsu. Uz Cālīša dievkalpojumiem gan es ik pa laikam aizeju. Reti, bet aizeju. Man viņš personīgi ļoti simpatizē. Un simpatizē arī domas, ko viņš pauž. Viņā ir liels vieglums.
Es atceros kā viņš runāja Jāņa (Vaišļas) bērēs. Jānis bija viņa znots. Bet viņš runāja bez sāpēm, ar mīļu, pat dievisķu smaidu. Ne vārda par paradīzes dārziem un garajiem galdiem ābeļdāzā, pie kura mēs atkal satiksimies. Viņš mierināja ar to, kā viņš runāja, nevis par ko viņš runāja. Un tādam, manurpāt, ir jābūt mācītājam, kurš neslējas ariz baznīcas dogmām un pie bībeles citātiem neturās kā pie akmnī kaltiem likumiem, bet kurš aicina cilvēkus uz cilvēcību, savstarpēju mīlestību un iekšēju mieru ar savu iekšējo inteliģenci un sirds gaišumu.